Mārtiņdiena

 

Ābolu pīrāgs

Šīs “vasaras” vētraini lietainais laiks mūsmājas ir pārpludinājis ar milzīgiem pusnonākušiem, no koka nosistiem āboliem. Gatavākos un mīkstākos apēdam kādi ir, pārējos vāram kompotos (pēc apmēram tādas pašas receptūras kā rabarberu kompotu), ātrajās zaptēs (ziemā kaut kā ābolu zapte nerullē, tad nu vāram tikai ātrajai ēšanai – uz apmēram 1,5kg iztīrītu un sagrieztu ābolu uzlej glāzi ūdens, pavāra līdz āboli sāk šķīst, pievieno ap 400g cukura un maisot vāra vēl 5 minūtes un ēd nost jau karstu. neviena burka ilgāk par pāris dienām nav izdzīvojusi – izēdās ātri ar maizi, pankūkām vai viekārši garām ejot ), cepam pankūkās un apgāztajās ābolkūkās…. Šodien nolēmu izmēģināt vienu recepti no mūsu ģimenes recepšu klades. Leģenda stāsta, ka recepetei esot vairak kā 30 gadi un savlaik esot bijusi lielā cieņā.

Tātad mīklai vajadzēs:

~600g miltus

2tk cepamā pulvera

200g cukura

1 paciņa (30-40g) vaniļas cukura

100g sviesta vai margarīna

2 olas

3-4 ēk piena

pildījumam vajadzēs:

800g-1kg ābolu

100g cukura (skat. piezīmi receptes beigās)

vaniļas cukurs, kanēlis pēc garšas

Pagatavošana:

Vienā bļodiņā sajauc olas (nedaudz atlej krūzītē  pārsmērēšanai) ar pienu.

Otrā bļodā sajauc miltus, cepamo pulveri un abus cukurus, tajā ieplucina sviestu vai margarīnu. Pielej olu-piena maisījumu un kārtīgi izmīca.Atdala apmēram trešdaļu no mīklas un abas daļas noliek vēsumā.

Sagriež nelielos kubiciņos ābolus.

Pildījumam paredzēto cukuru, vaniļas cukuru un kanēli samaisa. Visērtāk to darīt burciņā ar vāku – visu saber iekšā, aizkrūvē vāku un kārtīgi sakrata; viss vienmērīgi sajaucies, nekas neizbirst, un, ja paliek pāri, viegli uzglabājams.

Kad mīkla kādas 30 minūtes pabijusi vēsumā, lielāko daļu izrullē atbilstošā formā un izmērā, lai var izklāt plāti/formu un sanāktu maliņas, ko uzlocīt uz augšu.  Iesaku, vieglākai mīklas pārcilāšanai, rullēt uz plēves vai papīra. Izrullēto mīklu ieklāj formā un pieber ar āboliem.

Izdomā, kā veidosi pīrāga virsmu – var klāt vienu mīklas plāksni un sabakstīt ar dakšīņu, lai karstais gaiss tiek ārā (visvienkāršāk), var klāt mīklas strēmeles, var mīklas strēmeles sapīt skaistos rakstos.  Attiecīgi izrullē otro mīklas pikuci pareizajā formā, pārber ābolus ar cukura-kanēļa maisījumu, un klāj pāri mīklu (kārto mīklas strēmeles).

Apakšējās un augšējās mīklas malas saspiež kopā, lai ābolu sula netek ārā. Pārsmērē ar sakultu olu.

Cep 200 grādos līdz gaiši brūna virsma.  Gatavam ļauj nedaudz padzist un atpūsties, griēz gabalos un ēd!

Labu apetīti!

Piezīme par cukuru: receptē teikts, ka pildījumam ber 100g cukuru + vaniļas cukuru. Es piebēru apmēram 60-70g cukura un man tas jau izskatījās ārkārtīgi daudz un rezultāts bija stipri salds.  Domāju, ka 100g nav vajadzīgi pat nāvīgi skābiem āboliem.

Manas formas izmērs – 32cmx22cmx5cm

 

Sveiciens vasaras beigās!

Ticiet vai nē, bet vasara, cik nu mums šogad no tās tika, tūlīt jau būs beigusies, septembris jau klauvē pie durvīm un, kaut pie sakariem esmu jau 2 nedēļas, tik tagad saņēmos pirmajam ierakstam. Kaut kā šovasar esmu atradinājusies no rakstīšanas internetā – visu izlasu, visu apskatos, bet pašai rakstīt pirksti slinko.

Tomēr, esmu nolēmusi laboties un vismaz pāris ierakstus nedēļā uztaisīt. Galu galā receptes ir sakrājušās un vēl taps, rokdarbi arī ir tapuši un vēl ir plānoti, un arī šis tas sakāms ir sakrājies. Un domāju, ka būs vēl ko teikt, jo šoruden atgriezīšos studentu aprindās un mainīšu kvalifikāciju. No pedagoga pārtapšu par medmāsiņu.

Šī vasara gan bija tāda paīsa – ātri sākās rudenīgais aukstais laiks ar milzu lietavām, kas 2 minūtēs sētu pārvērta baseinā.  Tik slapju vasaru sen nebiju redzējusi. Nesen kādā no n-tajiem krievu humoršova Jūrmala atkārtojumiem dzirdēju joku, ka visu vislabāk zinot tantiņas, kas sēž pie kāpņutelpu durvīm uz soliņiem. Tā, kādā netipiski vēsā aprīlī komiķis garāmejot esot dzirdējis: “Jā… pie Putina tika auksti aprīļi nebija!” Smējos  kā kutināta, jo pie Zatlera man vasaras patika labāk (ja nemaldos, tad Liepājas pusē karstās un sausās bija iepriekšējās 4 vasaras) nekā pie Bērziņa (ticiet vai nē, bet karstumu slapjais un aukstais laiks Liepājā sākās apmēram 2 nedēļas pēc prezidenta nomaiņas). Lab, tas tā. Humoram. Par politiku šeit neizteikšos.  Šis tomēr ir rokdarbu/kulinārijas un dažādu citu sirdslietu blogs 😉 Un, lai lasītāji neapvainotos par ilgo klusēšanu, šodien palutināšu jūs ar vienu gardu receptīti – ābolu pīrāgu! Nedaudz pacietības un recepte būs klāt 😉

 

sveiciens no ārpasaules

Gan jau, ka esat pamanījuši, ka esmu nozudusi. Satraukumam nav iemesla – ar mani viss ir kārtībā. Ar kompi gan nē 😦 Īsi pirms Līgo man noplīsa kompis un es paliku bez sakariem ar internetpasauli.  Nolemu, ka šovasar iztikšu bez interneta. Tad nu atpakaļ ar regulāriem ierakstiem mani gaidiet kaut kad augusta beigās vai septembrī.

Šovasar atklāju, ka arī bez datora ir dzīve 😀

Līgosvētki ir nosvinēti, pat šašliks sanāca ar visu to, ka marinādes recepte bija internetā noskatīta un tur arī palikusi, jo “kad vajadzēs, tad apskatīšos”. 😀

Atcerieties, es pirms gandrīz pusotra gada rakstīju, ka pavasarī sākšu skriet? Nu tanī gadā nesanāca, bet šogad gan – nebija vēl nokusis sniegs, kad jau sāku skriet pa bišķim, un turpinu arī tagad.  Kaut skolā skriešanu necietu, tagad to mīlu, jo nav jāizpilda nekādas normas, nav noteikta distance, nav noteikti pulksteņlaiki, kad jāskrien un nav noteikts ātrums, kādā jāskrien. Kad gribās, tad velku kājās skrienamkurpes un laižu dabā, kad negribās, tad guļu pie TV vai cepu kūkas 😉 . Un ziniet, gribās bieži. Ja nav karsts laiks, tad gribās 3-5 reizes nedēļā.

Un vēl, esmu atklājusi sev jogu. Mums te, Liepājā, ir burvīga trenerīte Zane, kas vasarā vada bezmaksas nodarbības katru darbadienas rītu pludmalē. Lai arī nodarbība notiek (priekš manis, zvērinātas pūces) ārkārtīgi agri – 7.00, tomēr saņemos un izbaudu, cik forša ir joga. esmu sevī atradusi tādus muskuļus, par kuru eksistenci nemaz nenojatu 😀

 

 

Un, protams, tiek gatavotas visādas gardas lietas, mēģinātas jaunas receptes, kas kaut kad parādīsies arī šeit 😉

 

Un vispār – baudiet vasaru 🙂 ēdiet ogas, guliet saulītē, ejiet pie ūdeņiem baudīt dabu!

Lai jums jauka atlikusī vasara 🙂

 

Rabarberu rudzu uzpūtenis

Recepte palienēta no veselīga dzīvesveida klubiņa dalībnieces Bļaustīgais Kaķis

2 -3 porcijām vajadzēs:

200g rabarberu

400g/ml ūdens

50-70g cukura (koriģēt pēc gaumes)

80g rudzu miltu (vislabāk rupjus)

vaniļa

Pagatavošana:

Nomizotus rabarberus sagriež, pārlej ar ūdeni, pavāra, kamēr sašķīst, tad ņem nost no uguns, pieliek cukuru, vaniļu, rudzu miltus. Atzīšos, ka man miltu iemaisīšanas procesā veidojās kunkuļi, kurus veiksmīgi izmaisīju ar metāla putošanas slotiņu.

Pēc atdzišanas saputo.

Ļoti garšīgs un veselīgs rezultāts.

Labu apetīti!

Uz 100g uzpūteņa, liekot 50g (70g) cukura sanāk 64 (73) kcal, 1,3 (1,2) g OB, 14,3 (16,6)g OH, 0,1g tauku.

 

Rabarberu dzēriens

Viegli skābens un spirdzinošs – kas gan ir labāks vasarā? (nu labi, saldējums, bet šoreiz es par bezalkoholiskiem dzērieniem runāju 😉 )

vajadzēs :

2,5-3 l ūdens

apmēram 200-250g rabarberu

sauju rozīņu

cukurs pēc garšas

2-3 ēdamkarotes kartupeļu cietes

ja galīgi švaki rabarberi, tad nedaudz citronskābes vai citrona sulas skābumam

Pagatavošana:

Uzliek vārīties ūdeni ar rozīnēm, sagriež gabaliņos rabarberus un ber vārošajā ūdenī un vāra līdz rabarberi mīksti, pieber cukuru.  Krūzītē vai kādā šķīvītī kartupeļu cieti ar aukstu ūdeni un iemaisa rabarberu dzērienā, sagaida burbuli un ņem nost uguns. Ja negribas siltu, tad gaida līdz atdziest, bet, ja netraucē karstums, tad nogaida kādas 5-10 minūtes un tad lej pa krūzēm.

Lai labi veldzē!

Kartupeļu cieti var arī nelikt, bet man patīk, ka dzērienam ir tāds kā glumums, tāds kā “stingrums”. ar 2-3 ēdamkarotēm ķīselis nesanāks, īsti pat nemanīs to tumīgumu, bet tomēr būs nedaudz “saturīgāks” par pliku kompotu.

Ja pieliek vairāk cietes var savārīt šķidru, uz mannā putras lejamu ķīseli, vai pieliekot vēl vairāk cietes būs ķīselis, kam pienu uzliet 😉

 

Rabarberu mafini

Šie mafini nākuši Maxima reklāmas bukleta. Kā parasti, šo to esmu pamainījusi receptē, piemēram, samazinājusi cukura daudzumu : )

Vajadzēs:

Virspusei –

50g cukura

75g auzu pārslu

1 t.k kanēļa

1 ē.k milti

50g auksta sviesta

 

Mīklai –

200g rabarberu

200g miltu

100g cukura

130ml kefīra

1 ola

2 ē.k kausēta sviesta

1 ē.k vaniļas cukura

1 t.k cepamā pulvera

1 t.k sodas

 

Pagatavošana:

 Pagatavo virspusi – bļodiņā samaisa cukuru, auzu pārslas, miltus un kanēli un to samīca kopā ar sviestu līdz izveidojas viendabīga masa. Liek ledusskapī, lai atdziest.

Pagatavo mīklu –

Sagriež rabarberus kubiņos.

Vienā bļodā sajauc visas sausās sastāvdaļas(milti, soda, cepamais pulveris), izņemot abus cukurus (vaniļas un parastais).

Otrā bļodā saputo olu ar abiem cukuriem, tai piejauc kefīru un kausēto sviestu.

Abu bļodu saturus sajauc, piejauc rabarberu gabaliņus.

Mīklu liek pa formiņām un katram mafinam pārdrupina pāri sagatavoto virsiņas masu.

Cep 200 grādos 15-20 minūtes.

Labu apetīti!

 

Secinājumi un komentāri:

– Sanāk ļoti poraini un “viegli”. Papīrs viegli nāk nost, bet ar plānplānu mīklas kārtiņu

– Ja vēlas ekonomēt kalorijas, virspuses drupačām droši ka var likt mazāk sviesta.  Es pieliku 45g un tik un tā sviests likās drusku par daudz, tā kā ar kādiem 30g varētu būt īstais daudzums

– Mafini visgaršīgākie ir silti, atdziestot tajos var nedaudz sagaršot sodas garšu (vai arī man tik tā šķiet – nemīlu kefīra mīklas, visās sagaršoju sodu )

– Kalorijas (Paldies, Bļaustīgajam kaķim, ka veica aprēķinus!) – visā mīklā kopā ir apmēram 2220 kcal – 45g OB, 340g OH, 75g tauku. Oriģinālajā receptē bija teikts, ka sanāk 12-18 mafini, man sanāca 21. Cik kalorija vienā mafinā, rēķiniet paši atkarībā no nākušo mafinu skaita.

 

 

Rabarberu kūka

Vienkāša, ātra un samērā diētiska kūka.

Principā, tā ir tā pati ogu kūka, tik ar rabarberiem.

Šoreiz cepu citā formā, tāpēc mīklu taisīju nedaudz vairāk:

4 olas

4 ē.k milti

4 ē.k cukurs

1 ē.k vaniļas  cukurs

50g auzu pārslas

1-2  ē.k kartupeļu ciete

šķipsna sāls

apmēram 200-250g rabarberi

pūdercukurs pakaisīšanai un uzkaisīšanai

Pagatavošana:

*) Ieslēdz cepeškrāsni, lai karsējas līdz 200 grādiem

*) Sagriež rabarberus, apber ar cieti un sakrata, lai visi gabaliņi vienmērīgi noklājas ar cieti.

*) Formu sagaatavo cepšanai (ar to domāju izsmērēšanu ar taukvielām, ja vajag), ieklāj tā dibenā cepamo papīru un plānā, vienmērīgā kārtiņā izkaisa auzu pārslas. (ja vēlas īpašu kraukšķīgumu, tās var iepriekš apgrauzdēt)

*) Olas puto ar cukuru, vaniļas cukuru un sāli, līdz masa kļūst gaiša un stingra.

*) Olās pa vienai iesijā un iemaisa  4 miltu karotes.

*) Pārliecinās, ka cepeškrāsns ir uzsilusi, ja ir, tad pāiet pie nākamā punkta, ja nē, iedzer tēju 😀

*) Formā pa virsu auzu pārslām ber vienmērīgā kārtā rabarberus, kam pāri uzmanīgi pārkrāmē mīklu un liek cepties 15-25 minūtes, kā kurāa cepeškrāsnī.

*) Gatavai, ja vajadzīgs, apgriež malas (ar nazi apbrauc gar formas malām), gāž kūku “uz  acīm”  uz ar pūdercukuru viegli apkaisīta šķīvja un ņem  nost formu. Uzmanīgi atlipina papīru, pārkaisa ar pūdercukuru un, ja spēj gaidīt, atstāj uz 5-10 minūtēm “atiet”.

*) griež gabalos un ēd tik nost un sāk štukot, kad ceps atkal nākamo 🙂

Labu apetīti!

Kam interesē kalorijas: apmēram 1545kcal uz visu kūku (25x25cm)

 

Picas pamatne no rudzu miltiem

Šodien izmēģināju jaunu recepti no calis.lv – pica ar rudzu multu pamatni.

Divu (apmēram 26cm diametrā) picu pamatnēm vajadzēs:

250g rudzu miltus

1 olu

2 ēdamkarotes skābu krējumu (ja baidās no kalorijām, piena produktiem, vai gluži vienkārši kāds izēdis krējumu, to var aizstāt ar apmēram tādu pašu ūdens daudzumu)

125g aukstu sviestu (ja baidās no piena produktiem, runā, ka var aizstāt ar eļļu)

garšvielas – sāls, tējkarote cukura un ko nu vēl sirds vēlās (man bija ķimenes, bet var jau likt arī klasiskās picas garšvielas)

Pagatavošana:

Samīca sviestu ar miltiem un garšvielām, piemīca olu un krējumu (vai ūdeni). Liek uz stundu ledusskapī atpūsties.

——

Pēc stundas mīklu izrullē plānā kārtiņā, ko visvieglāk izdarīt starp 2 plēvēm vai papīriem.

Tad  krāmē virsū ko sirds vēlās un ko ledusskapis piedāvā un cep 220 grādos 10-15 minūtes.

Gatava pamatne ir trausla un mutē kūstoša.

Labu apetīti!

PS Šī pamatne ir ideāla, ja vēlās cept picu no rīta brokastīm, jo mīklu var sataisīt no vakara un atstāt ledusskapī un no rīta tik izrullēt un cept 🙂

 

Rudzu stūreņi

Vajadzēs:

200ml auzu pārslas

300ml rudzu milti

500ml ūdens

25g raugs

1 apelsīna miziņu ‘ sukādes’ ar visu šķidrumu vai miza un sula no 1 apelsīna

1 ēdamkarote izkausēta sviesta

50ml rozīnes

800-900ml kviešu milti

sāls

Pagatavošana:

Ja vēlas gatavot ar miziņu sukādēm, tad nomazgā un nomizo 1 apelsīnu, miziņām atgriež baltumus un smuko oranžo miziņu sagriež maziņos gabaliņos. Mizas gabaliņus aplej ar vārošu ūdeni, pus minūti pavāra un nolej.  Tad miziņām uzlej apmēram pus glāzi ūdens, pievieno kādas 2 ēdamkarotes cukura un vāra apmēram 5 minūtes un tad atstāj, lai padziest. Šo var izdarīt arī kādas dienas pirms cepšanas.

Mīkla:

Samaisa auzu pārslas ar rudzu miltiem, aplej ar vārošu ūdeni, kārtīgi samaisa un atstāj lai atdziest līdz 37 grādiem.

Masā iemaisa raugu. Jāizmaisa kārtīgi, lai vienmērīgi sajaucas!!! Ja šķiet, ka tas varētu neizdoties, tad raugu pirms iejaukšanas mīklā samaisa ar pāris ēdamkarotēm silta ūdens 😉

Masā iejauc rozīnes, kausēto sviestu un apelsīna sukādes ar šķidrumu (vai arī miziņu + sulu), samaisa, pieber  kviešu miltus un sāk mīcīt.  Kviešu miltus vajag tik daudz, lai mīkla samīcās tāda, ka nelīp vairs pie rokām, tā kā var gadīties, ka pietiek ar 700ml un var gadīties ka visus 1000ml 😉

Kad mīkla samīcīta, apsedz ar dvielīti un atstāj 30 minūtes rūgt. Tad mīklu pārliek ietaukotā formā, kārtīgi pieplacina un sagriež 10 gabalos.

Apklāj ar dvielīti un raudzē 20 minūtes.

Cepšana:

Cep 15-20 minūtes 225 grādos. Pēc tam izslēdz cepeškrāsni un stūreni atstāj vēl uz kādu laiku siltumā.

Rezultāts ir burvīgs! Garšas ziņā kaut kas starp maizi un kēksu, bet ir ļooooti gards. Skaitās, ka tur ir 10 porcijas, katrā porcijā ir ap 140 kcal (3,5g olbaltumvielas, 25g ogļhidrāti, 3g tauki), bet mēs divatā pāris stundās noēdām gandrīz visu 😀 Rozīnes var likt vairāk, rozīņu vietā var likt arī žāvētas plūmes vai kādus citus žāvētus augļus/ogas. Tās apelsīnu miziņu sukādes dod patīkamu akcentu.  Un par spīti tam, ka receptē vienīgais saldums nāk no apelsīna un rozīnēm, garša ir patīkami salda 🙂 Gards ir ‘pliks’, bet ar skābo krējumu gardāks par jebkuru kūku 🙂

Labu apetīti!

PS Es cepu tortes formā ar diametru 21cm, bet var cept arī kantainā vai garenā formā, tad sanāks kā maizes kukulītis.

/recepte aizgūta no grāmatas “Tev, kam diabēts” /