RSS

Category Archives: Eira

Sniega diena

Kukū! Kaimiņ, kas jauns jūspusē?
Ko, tu arī gribēji parunāties?

Iet sniegā? Nu nē!
Drusku sniedziņš dārzā
Vasaras tusiņu vieta.
Ja labi ieskatās, tad kaudzē var ieraudzīt augšējo stieni  dārza šūpolēm.
Tā sniega kaudze gan ir jau 2 reizes nostumta plakanāka un pieblietēta.
Kolosāla Rasas sejas izteiksme 🙂
Eira savā vasarnīcā 🙂

Pēc trakošanas jāķeras vien pie darba – sniega kaudzes pazemināšanas.
Galvenā uzraudze

Advertisements
 
Komentēt

Posted by uz 07/01/2011 in Eira, foto, Rasa, sniegs

 

Laimīgu jauno gadu!

 
Komentēt

Posted by uz 31/12/2010 in Eira, foto, NaBloPoMo 12.2010.

 

darbu dalīšana

Kā jau rakstīju, esmu aizķērusies aiz tamboradatas, tad pēdējos vakarus cīnos ar dzijas kamoliem un šo procesu uzrauga visu redzošās Rasas acis.

Arī šodien, kad esmu visai neveiksmīgi apslimusi, darbi mums ir sadalīti – Rasa uzrauga perimetru (tas ir ganās pa āru), Eira vāļājas pa bļodu, bet es kaut ko nebūt darinu. Ceru, ka sanāks kā plānots, jo zinu, ka svētdien man uzradīsies stingra žūrija, kas visticamākais prasīs parādīt, ko esmu uzcakojusi, arī dzīvajā !

 
 

Kā laiks skrien! 2. daļa

no maza plaukstas lieluma kunkulīša līdz pamatīgam pūkdupsim:
Agrāk:

Nav tik traki, kā izskatās. Tā ir tikai spēlēšanās, tomēr galvenā te ir Rasa
 
Un tagad

Un nu galvenā ir Eira

 
Komentēt

Posted by uz 30/11/2010 in Eira, foto, NaBloPoMo 11.2010.

 

Spēlītes

No mana rokdarbu pričendāļu skapīša bija palīdis ārā maziņš melnas gumijas galiņš. Eirai obligāti vajadzēja izmēģināt to izvilkt. 

Ei, kas te bez manis notiek? 
 
Komentēt

Posted by uz 25/11/2010 in Eira, foto, NaBloPoMo 11.2010., Rasa

 

Saulaina sestdiena

 
Komentēt

Posted by uz 30/10/2010 in Eira, foto, NaBloPoMo 10.2010., Rasa

 

Kas dzīvo zem gultas?

Bērnībā visticamākais, ka zem gultas dzīvo ragana vai kāds cits briesmonis, kas naktī, kāpjot no gultas, lai dotos pačurāt, centīsies saķert aiz kājas. Dažreiz arī pieaugušajiem pēc kādas šausmenes noskatīšanās mēdz briesmonis iedzīvoties pagultē, tomēr visbiežāk zem gultas dzīvo putekļi (man patīk angliskais nosaukums putekļu kamolīšiem – dust bunnies jeb putekļu trusīši), kādam vēl trenažieris vai kas cits noglabāts. Man zem gultas parasti slēpjas kāds putekļu trusītis (pārsvarā tumšākajos stūros, kur ikdienas slaucīšanā birste par slinku līst iekšāa) un vadi. Daudz dažādu vadu – lampas vads, pagarinātāja  vads un tējkannas vads ir pamata iedzīvotāji, kuriem pa vidu jaucās arī telefona lādētājs, pleijera lādētājs, 2 pāri austiņas, kam šad tad pievienojas arī  pleijeris un TV pults. Kad pirms nedēļas bez maz vai līdz psihošanai (pilnmēness + 4. laika prognoze) izmeklējos pleijera lādētāju, kurš izrādās viltīgi paslēpies aiz dīvāna kājas, sapratu, ka tā tas vairs nevar turpināties – man vajag kādu, kas pieskatīs manus vadus, lai tie neblēņojas un neslēpjas.

Tā man 2 vakaros tapa izšuvums un vēl vienā vakarā noformējums vadu “mājiņai”. Meklējot motīvu atcerējos par  šiem amizantajiem Margaretas Šerijas skiču sērijas suņukiem. Oriģinālā tie paredzēti šūt ar 3 toņu tumšpelēkiem diedziņiem, bet es turpinu spēlēties ar daudzkrāsu batikotajiem diedziņiem. Šoreiz izvēlējos šūt katru suņuku citā krāsā un apakšējā suņuka siksniņu šūt vienkrāsainu un ar metāliskā diega akcentiņiem. Šuvu uz sensenos laikos Abakhanā sapirkta auduma, kas ir kaut kas starp maisaudumu un linu. Katrā ziņā diegi ir skaitāmi, šujot pāri 2 diegiem sanāk apmēram kā 14. aida. Uz šī auduma sensenos laikos izšuvu arī dāvanu mammai – iepirkumu maisiņu, kurš diemžēl vēl nav noformēts (dāvināju nesašūtu).  Tā nu šie jautruļi tika noformēti kā maisiņš, kuru piesienu pie dīvāna gala.

Lūk, rezultāts dažādos rakursos, gan tukšs, gan pilns:

Jautrībai – manās mājās nav nemaz tik viegli kaut ko smuki nofotogrāfēt, jo tikko visu sariktēju, uzrodas kāda stila konsultante, kam obligāti viss ir jāapskata un visur jāiebāž pūkainais purniņš. Tad rodas šādas bildes:

 
 
 
%d bloggers like this: