RSS

Rabarberu kūka

Vienkāša, ātra un samērā diētiska kūka.

Principā, tā ir tā pati ogu kūka, tik ar rabarberiem.

Šoreiz cepu citā formā, tāpēc mīklu taisīju nedaudz vairāk:

4 olas

4 ē.k milti

4 ē.k cukurs

1 ē.k vaniļas  cukurs

50g auzu pārslas

1-2  ē.k kartupeļu ciete

šķipsna sāls

apmēram 200-250g rabarberi

pūdercukurs pakaisīšanai un uzkaisīšanai

Pagatavošana:

*) Ieslēdz cepeškrāsni, lai karsējas līdz 200 grādiem

*) Sagriež rabarberus, apber ar cieti un sakrata, lai visi gabaliņi vienmērīgi noklājas ar cieti.

*) Formu sagaatavo cepšanai (ar to domāju izsmērēšanu ar taukvielām, ja vajag), ieklāj tā dibenā cepamo papīru un plānā, vienmērīgā kārtiņā izkaisa auzu pārslas. (ja vēlas īpašu kraukšķīgumu, tās var iepriekš apgrauzdēt)

*) Olas puto ar cukuru, vaniļas cukuru un sāli, līdz masa kļūst gaiša un stingra.

*) Olās pa vienai iesijā un iemaisa  4 miltu karotes.

*) Pārliecinās, ka cepeškrāsns ir uzsilusi, ja ir, tad pāiet pie nākamā punkta, ja nē, iedzer tēju 😀

*) Formā pa virsu auzu pārslām ber vienmērīgā kārtā rabarberus, kam pāri uzmanīgi pārkrāmē mīklu un liek cepties 15-25 minūtes, kā kurāa cepeškrāsnī.

*) Gatavai, ja vajadzīgs, apgriež malas (ar nazi apbrauc gar formas malām), gāž kūku “uz  acīm”  uz ar pūdercukuru viegli apkaisīta šķīvja un ņem  nost formu. Uzmanīgi atlipina papīru, pārkaisa ar pūdercukuru un, ja spēj gaidīt, atstāj uz 5-10 minūtēm “atiet”.

*) griež gabalos un ēd tik nost un sāk štukot, kad ceps atkal nākamo 🙂

Labu apetīti!

Kam interesē kalorijas: apmēram 1545kcal uz visu kūku (25x25cm)

 
1 komentārs

Posted by uz 04/06/2011 in Uncategorized

 

Picas pamatne no rudzu miltiem

Šodien izmēģināju jaunu recepti no calis.lv – pica ar rudzu multu pamatni.

Divu (apmēram 26cm diametrā) picu pamatnēm vajadzēs:

250g rudzu miltus

1 olu

2 ēdamkarotes skābu krējumu (ja baidās no kalorijām, piena produktiem, vai gluži vienkārši kāds izēdis krējumu, to var aizstāt ar apmēram tādu pašu ūdens daudzumu)

125g aukstu sviestu (ja baidās no piena produktiem, runā, ka var aizstāt ar eļļu)

garšvielas – sāls, tējkarote cukura un ko nu vēl sirds vēlās (man bija ķimenes, bet var jau likt arī klasiskās picas garšvielas)

Pagatavošana:

Samīca sviestu ar miltiem un garšvielām, piemīca olu un krējumu (vai ūdeni). Liek uz stundu ledusskapī atpūsties.

——

Pēc stundas mīklu izrullē plānā kārtiņā, ko visvieglāk izdarīt starp 2 plēvēm vai papīriem.

Tad  krāmē virsū ko sirds vēlās un ko ledusskapis piedāvā un cep 220 grādos 10-15 minūtes.

Gatava pamatne ir trausla un mutē kūstoša.

Labu apetīti!

PS Šī pamatne ir ideāla, ja vēlās cept picu no rīta brokastīm, jo mīklu var sataisīt no vakara un atstāt ledusskapī un no rīta tik izrullēt un cept 🙂

 
10 komentāri

Posted by uz 09/05/2011 in Uncategorized

 

Rudzu stūreņi

Vajadzēs:

200ml auzu pārslas

300ml rudzu milti

500ml ūdens

25g raugs

1 apelsīna miziņu ‘ sukādes’ ar visu šķidrumu vai miza un sula no 1 apelsīna

1 ēdamkarote izkausēta sviesta

50ml rozīnes

800-900ml kviešu milti

sāls

Pagatavošana:

Ja vēlas gatavot ar miziņu sukādēm, tad nomazgā un nomizo 1 apelsīnu, miziņām atgriež baltumus un smuko oranžo miziņu sagriež maziņos gabaliņos. Mizas gabaliņus aplej ar vārošu ūdeni, pus minūti pavāra un nolej.  Tad miziņām uzlej apmēram pus glāzi ūdens, pievieno kādas 2 ēdamkarotes cukura un vāra apmēram 5 minūtes un tad atstāj, lai padziest. Šo var izdarīt arī kādas dienas pirms cepšanas.

Mīkla:

Samaisa auzu pārslas ar rudzu miltiem, aplej ar vārošu ūdeni, kārtīgi samaisa un atstāj lai atdziest līdz 37 grādiem.

Masā iemaisa raugu. Jāizmaisa kārtīgi, lai vienmērīgi sajaucas!!! Ja šķiet, ka tas varētu neizdoties, tad raugu pirms iejaukšanas mīklā samaisa ar pāris ēdamkarotēm silta ūdens 😉

Masā iejauc rozīnes, kausēto sviestu un apelsīna sukādes ar šķidrumu (vai arī miziņu + sulu), samaisa, pieber  kviešu miltus un sāk mīcīt.  Kviešu miltus vajag tik daudz, lai mīkla samīcās tāda, ka nelīp vairs pie rokām, tā kā var gadīties, ka pietiek ar 700ml un var gadīties ka visus 1000ml 😉

Kad mīkla samīcīta, apsedz ar dvielīti un atstāj 30 minūtes rūgt. Tad mīklu pārliek ietaukotā formā, kārtīgi pieplacina un sagriež 10 gabalos.

Apklāj ar dvielīti un raudzē 20 minūtes.

Cepšana:

Cep 15-20 minūtes 225 grādos. Pēc tam izslēdz cepeškrāsni un stūreni atstāj vēl uz kādu laiku siltumā.

Rezultāts ir burvīgs! Garšas ziņā kaut kas starp maizi un kēksu, bet ir ļooooti gards. Skaitās, ka tur ir 10 porcijas, katrā porcijā ir ap 140 kcal (3,5g olbaltumvielas, 25g ogļhidrāti, 3g tauki), bet mēs divatā pāris stundās noēdām gandrīz visu 😀 Rozīnes var likt vairāk, rozīņu vietā var likt arī žāvētas plūmes vai kādus citus žāvētus augļus/ogas. Tās apelsīnu miziņu sukādes dod patīkamu akcentu.  Un par spīti tam, ka receptē vienīgais saldums nāk no apelsīna un rozīnēm, garša ir patīkami salda 🙂 Gards ir ‘pliks’, bet ar skābo krējumu gardāks par jebkuru kūku 🙂

Labu apetīti!

PS Es cepu tortes formā ar diametru 21cm, bet var cept arī kantainā vai garenā formā, tad sanāks kā maizes kukulītis.

/recepte aizgūta no grāmatas “Tev, kam diabēts” /

 
Komentēt

Posted by uz 04/05/2011 in Uncategorized

 

Birkas: , ,

Olu krāsošana

Tuvojas Lieldienas un atkal visi domā kā krāsot olas, ko iet tām klāt, vai varbūt mēģināt ķīmiskās krāsas utt.  Reiz kādas manas draudzenes mamma paziņoja, ka olas nedrīkst krāsot ar dabas materiāliem, jo tā varot saindēt olas. Labāk ar veikalā nopērkamām sintētiskajām olu krāsām. Aha, kā tad! Redzēju tās viņu “neindīgās” olas, kas bija koši rozā, zaļas, zilas un violetas. Un tās nolobot bija redzams nevis olas baltums, bet gan rozums, zaļums, zilums un violetums. Paldies, palieku pie tradicionālajām vērtībām – sīpolu mizām. Vēl ir dzirdēts mīts, ka brūnās olas nevarot nokrāsot ar mizām, tur vajagot tieši baltās. Muļķības! Kopš veikalos baltās olas kļuva par rādītāju, ka tuvojas Lieldienas, mūsmājās krāso brūnās olas un tās sanāk smukas – gan tumši, tumši sarkanbrūnas, gan raibas, gan iedzelteni rakstainas. Un tas tikai ar sīpolu mizām.

Bet process ir garš:

Mēnesi pirms Lieldienām sākam krāt sīpolu mizas

2 nedēļas pirms Lieldienām sākam medīt veikalos un tirgū mazās olas. Jā, tieši mazās – Lieldienās gribās atkal un atkal “sisties” ar olām, bet tos kvantumus neviens apēst nevar, tāpat arī 12 (mazas) olas izskatās smukāk nekā 10 (lielas). Tāpēc šī ir reize, kad izmēram ir nozīme – meklējam mazas olas, kurām līdz Lieldienām ir jānostāvās, jo svaigas olas nesmuki mizojas.

Lielās piektdienas vakarā tiek izvilkts katls, kurš tiek izmantots 2x gadā – Lieldienās olas krāsojot un rudenī sēnes vārot. Katls, kuram nekaitēs neliela iekrāsošanās no mizu viruma. Katlā ielej ūdeni, to uzvāra, iegāž tajā sīpolu mizas, kārtīgi apmaisa, lai visas izmirkst. Vāku virsū un lai stāv līdz rītam.

Klusajā sestdienā notiek olu krāsošana. Olas izņem no ledusskapja, lai sasilst līdz istabas temperatūrai vai vismaz tuvu tai.  No katla izzvejo lielāko daļu mizu vienā bļodiņā, otrā bļodiņā ielej mizu nomērcējumu, kurā ieliek olas.  Pa ķērienam noliek pāris salvetes, diegu un šķēres.

Un darbs var sākties!

Slapjai olai sien klāt mizas. Te nu fantāzijai brīvs lidojums – ja blīvāk noklās ar mizām, būs gaišāka ola, sies klāt mizu čupiņas, būs raibāka, vairāk notīs ar diegu pa ‘pliku’ olu, iespējams būs arī diega strīpiņas redzamas…

Aptītās olas liek atpakaļ ūdenī. Dažas olas liek krāsoties neaptītas – tās būs tumšas, tumšas (dažreiz gan tām gadās piespiesties kādai mizai un dabūt neplānotu rakstiņu).

Olas krāmē katlā, lej atpakaļ nolieto nomērcējumu, pieber sauju sāli, lai krāsa labāk pieķerās, un vāra uz mazas uguntiņas no vārīšanās brīža 10 minūtes. VĀRĪŠANĀS LAIKĀ NEDRĪKST RUNĀT, CITĀDI OLAS PLĪSĪS! eh, cik grūti bija to bērnībā ievērot 🙂

Kad olas izvārījušās, tās uzmanīgi ņem ārā bļodiņā, ko liek zem tekoša auksta ūdens un dzesē.

Kad olas padzisušas, ņem salvetes, šķēres un šķīvi un brīnums var sākties. Uzmanīgi griež nost diegus un lipina nost mizas.  Plikās olas liek atpakaļ ūdenī.

Nolipinātās raibās olas noslaukām un liekam  atpakaļ oriģinālajos iepakojumos, pirms tam katru olu uzmanīgi nosmērējot ar eļļu, lai smuki spīd.

Lieldienu rītā olas jau raibas un var jau sākt “kauties” un ēst. Un obligāti olas jāēd ar sāli, citādi visu gadu būs jāmelo.

PS Bildes ir no kāda iepriekšējā gada. Kas būs sanācis šogad, ziņošu svētdien, mizas jau mirkst.

 
1 komentārs

Posted by uz 23/04/2011 in Lieldienas, pamācība

 

Birkas: , ,

Visādu pārslu cepumi

Kaut Lieldienas ar našķiem ir tepat aiz stūra, šodien nolēmu neturēties pretī kārdinājumam un izcepu gardus, mutē kūstošus auzu pārslu cepumiņus ar citu pārslu piejaukumu.

Vajadzēs:

200g (apmēram 2 glāzes) pārslas (auzu un/vai 4graudu pārslas)

50g sviests

2 ēdamkarotes cukurs

1 ēdamkarote vaniļas cukuru

2 olas

3 tējkarotes ar kaudzirudzu milti

sēkliņas, rieksti, rozīnes pēc katra vēlmēm

Pagatavošana:

Pārslas uz sausas pannas apgrauzdē. Man bija 100g auzu pārslas un 100g pašatisītais muslis, kur 2/3 ir 4graudu pārslas (50% rudzi, 30% auzas, 10% kvieši, 10% mieži) un 1/3 auzu pārslas, un drusku aulespuķu un sezama sēkliņas.  Ieber apgrauzdētās pārslas bļodiņā un noliek atdzist.

Saputo sviestu ar cukuru (parasto un vaniļas), pieputo olu dzeltenumus.

Iegūtajā masā iemaisa pārslas un miltus. Piemaisa sēklas, rozīnes, riekstus – ko nu sirds kāro.

Saputo olu baltumus stingrās putās un iecilā pārslu masā.

Ar karoti uz plāts liek mīklas piciņas un cep 200 grādos līdz zeltaini brūnas  (10-15 minūtes, bet ieteiktu pārbaudīt jau pēc piecām, jo otrā plāte man piedega 10 minūtēs ).

Cepumiņi sanāk trausli, mutē kūstoši.

Labu apetīti!

Ja mīklu liek ar tējkaroti, vajadzētu sanākt ap 30 cepumiņiem.

Cepumiņi īpaši neizplūst, toties sviests pludo pa plāti – tātad cepumiņos tas nepaliek 😉

 
Komentēt

Posted by uz 22/04/2011 in Uncategorized

 

Vienkāršs muslis

Kurš gan no bērnības neatcerās sviestā saceptas auzu pārslas ar cukuru? Ņamma. Un tagad ir modē stāstīt par mušļu labajām īpašībām. Kas tad ir muslis? Būtībā, tās pašas pārslas, tik ar piejauktām sēkliņām un riekstiem, tik ar mazāku sviesta un cukura daudzumu. Internets ir pilns ar dažādām receptēm, kā mājas apstākļos pagatavot musli, ka skaitās tik ļoti veselīgs un it kā diētisks. Bet, kad palasa receptes, tad pie sēklām un auzu pārslām liek klāt medu, sviestu, dažkārt arī cukuru un dažādas eļļas.  Nu nē, tas man nemaz nepatīk. Pamēģināju savu vienkāršoto variantu, un secināju – sviests un cukurs nav obligāts.

Es daru tā – uz  sausas pannas uzberu auzu pārslas un/vai 4graudu pārslas, lobītas saulespuķu sēklas, ja ir mājās arī kādus riekstus, un to visu uz mazas uguns, nepārtraukti maisot, karsēju, līdz pārslas sāk iegūt dzeltenbrūnu nokrāsu. Tad pieberu arī sezama sēkliņas un vēl nedaudz pakarsēju.

Un veselīgais našķis bez liekām kalorijām ir gatavs. Var jaukt jogurtā, var ēst tāpat. Bieži vien gar šo trauku našķējos starp ēdienreizēm – pāris karotītes un bads pieklusināts 🙂

 
1 komentārs

Posted by uz 22/04/2011 in Uncategorized

 

Birkas: ,

Rudzu kēksiņi ar rozīnēm

Sastāvdaļas

  • 205 g rudzu milti
  • 20 g cepamais pulveris
  • 2 g kanēlis
  • 3 g sāls
  • 235 ml ūdens
  • 60 ml medus
  • 60 ml eļļa vai kausēts sviests
  • 145 g rozīnes

Vienā bļodā sajauc visas sausās sastāvdaļas  (milti, cepamais pulveris, kanēlis un sāls) otrā visas slapjās (ūdens, medus un taukvielas).

Sajauc abu bļodu saturu kopā, samaisa un iejauc rozīnes.

Ja vajag ietauko formiņas, pilda mīklu formiņās (oriģinālajā receptē teikts – pildīt 2/3 no formiņas, jo mīkla augs. Man neizauga ) un cep 200 grādos 15-20 minūtes vai līdz mīkla nelīp pie iedurta kociņa.

Nedaudz padzesē, siltus ņem ārā no formiņām un pasniedz. Visgardākie tie ir silti, bet ļoti labi garšo arī otrajā un trešajā dienā.

Sanāk garšīgi, maigi kēksiņi, kas negaršo pēc rudziem. Rozīnes piedod patīkamu saldumu un mitrumu.

Labu apetīti!

Šie kēksiņi ir ne tikai garšīgi, bet arī diētiski – recepte paredzēta 12 kēksiņiem, respektīvi, viens kēksiņš satur:

160 kalorijas

5g tauku

29g ogļhidrātu

2g olbaltumvielu

 
Komentēt

Posted by uz 21/04/2011 in Uncategorized

 

Birkas: ,

 
%d bloggers like this: