RSS

Tag Archives: foto

Ābolu pīrāgs

Šīs “vasaras” vētraini lietainais laiks mūsmājas ir pārpludinājis ar milzīgiem pusnonākušiem, no koka nosistiem āboliem. Gatavākos un mīkstākos apēdam kādi ir, pārējos vāram kompotos (pēc apmēram tādas pašas receptūras kā rabarberu kompotu), ātrajās zaptēs (ziemā kaut kā ābolu zapte nerullē, tad nu vāram tikai ātrajai ēšanai – uz apmēram 1,5kg iztīrītu un sagrieztu ābolu uzlej glāzi ūdens, pavāra līdz āboli sāk šķīst, pievieno ap 400g cukura un maisot vāra vēl 5 minūtes un ēd nost jau karstu. neviena burka ilgāk par pāris dienām nav izdzīvojusi – izēdās ātri ar maizi, pankūkām vai viekārši garām ejot ), cepam pankūkās un apgāztajās ābolkūkās…. Šodien nolēmu izmēģināt vienu recepti no mūsu ģimenes recepšu klades. Leģenda stāsta, ka recepetei esot vairak kā 30 gadi un savlaik esot bijusi lielā cieņā.

Tātad mīklai vajadzēs:

~600g miltus

2tk cepamā pulvera

200g cukura

1 paciņa (30-40g) vaniļas cukura

100g sviesta vai margarīna

2 olas

3-4 ēk piena

pildījumam vajadzēs:

800g-1kg ābolu

100g cukura (skat. piezīmi receptes beigās)

vaniļas cukurs, kanēlis pēc garšas

Pagatavošana:

Vienā bļodiņā sajauc olas (nedaudz atlej krūzītē  pārsmērēšanai) ar pienu.

Otrā bļodā sajauc miltus, cepamo pulveri un abus cukurus, tajā ieplucina sviestu vai margarīnu. Pielej olu-piena maisījumu un kārtīgi izmīca.Atdala apmēram trešdaļu no mīklas un abas daļas noliek vēsumā.

Sagriež nelielos kubiciņos ābolus.

Pildījumam paredzēto cukuru, vaniļas cukuru un kanēli samaisa. Visērtāk to darīt burciņā ar vāku – visu saber iekšā, aizkrūvē vāku un kārtīgi sakrata; viss vienmērīgi sajaucies, nekas neizbirst, un, ja paliek pāri, viegli uzglabājams.

Kad mīkla kādas 30 minūtes pabijusi vēsumā, lielāko daļu izrullē atbilstošā formā un izmērā, lai var izklāt plāti/formu un sanāktu maliņas, ko uzlocīt uz augšu.  Iesaku, vieglākai mīklas pārcilāšanai, rullēt uz plēves vai papīra. Izrullēto mīklu ieklāj formā un pieber ar āboliem.

Izdomā, kā veidosi pīrāga virsmu – var klāt vienu mīklas plāksni un sabakstīt ar dakšīņu, lai karstais gaiss tiek ārā (visvienkāršāk), var klāt mīklas strēmeles, var mīklas strēmeles sapīt skaistos rakstos.  Attiecīgi izrullē otro mīklas pikuci pareizajā formā, pārber ābolus ar cukura-kanēļa maisījumu, un klāj pāri mīklu (kārto mīklas strēmeles).

Apakšējās un augšējās mīklas malas saspiež kopā, lai ābolu sula netek ārā. Pārsmērē ar sakultu olu.

Cep 200 grādos līdz gaiši brūna virsma.  Gatavam ļauj nedaudz padzist un atpūsties, griēz gabalos un ēd!

Labu apetīti!

Piezīme par cukuru: receptē teikts, ka pildījumam ber 100g cukuru + vaniļas cukuru. Es piebēru apmēram 60-70g cukura un man tas jau izskatījās ārkārtīgi daudz un rezultāts bija stipri salds.  Domāju, ka 100g nav vajadzīgi pat nāvīgi skābiem āboliem.

Manas formas izmērs – 32cmx22cmx5cm

 
Komentēt

Posted by uz 30/08/2011 in Uncategorized

 

Birkas: ,

Rabarberu rudzu uzpūtenis

Recepte palienēta no veselīga dzīvesveida klubiņa dalībnieces Bļaustīgais Kaķis

2 -3 porcijām vajadzēs:

200g rabarberu

400g/ml ūdens

50-70g cukura (koriģēt pēc gaumes)

80g rudzu miltu (vislabāk rupjus)

vaniļa

Pagatavošana:

Nomizotus rabarberus sagriež, pārlej ar ūdeni, pavāra, kamēr sašķīst, tad ņem nost no uguns, pieliek cukuru, vaniļu, rudzu miltus. Atzīšos, ka man miltu iemaisīšanas procesā veidojās kunkuļi, kurus veiksmīgi izmaisīju ar metāla putošanas slotiņu.

Pēc atdzišanas saputo.

Ļoti garšīgs un veselīgs rezultāts.

Labu apetīti!

Uz 100g uzpūteņa, liekot 50g (70g) cukura sanāk 64 (73) kcal, 1,3 (1,2) g OB, 14,3 (16,6)g OH, 0,1g tauku.

 
Komentēt

Posted by uz 18/06/2011 in Uncategorized

 

Birkas: , ,

Rabarberu dzēriens

Viegli skābens un spirdzinošs – kas gan ir labāks vasarā? (nu labi, saldējums, bet šoreiz es par bezalkoholiskiem dzērieniem runāju 😉 )

vajadzēs :

2,5-3 l ūdens

apmēram 200-250g rabarberu

sauju rozīņu

cukurs pēc garšas

2-3 ēdamkarotes kartupeļu cietes

ja galīgi švaki rabarberi, tad nedaudz citronskābes vai citrona sulas skābumam

Pagatavošana:

Uzliek vārīties ūdeni ar rozīnēm, sagriež gabaliņos rabarberus un ber vārošajā ūdenī un vāra līdz rabarberi mīksti, pieber cukuru.  Krūzītē vai kādā šķīvītī kartupeļu cieti ar aukstu ūdeni un iemaisa rabarberu dzērienā, sagaida burbuli un ņem nost uguns. Ja negribas siltu, tad gaida līdz atdziest, bet, ja netraucē karstums, tad nogaida kādas 5-10 minūtes un tad lej pa krūzēm.

Lai labi veldzē!

Kartupeļu cieti var arī nelikt, bet man patīk, ka dzērienam ir tāds kā glumums, tāds kā “stingrums”. ar 2-3 ēdamkarotēm ķīselis nesanāks, īsti pat nemanīs to tumīgumu, bet tomēr būs nedaudz “saturīgāks” par pliku kompotu.

Ja pieliek vairāk cietes var savārīt šķidru, uz mannā putras lejamu ķīseli, vai pieliekot vēl vairāk cietes būs ķīselis, kam pienu uzliet 😉

 
Komentēt

Posted by uz 18/06/2011 in Uncategorized

 

Birkas: , , ,

Rudzu stūreņi

Vajadzēs:

200ml auzu pārslas

300ml rudzu milti

500ml ūdens

25g raugs

1 apelsīna miziņu ‘ sukādes’ ar visu šķidrumu vai miza un sula no 1 apelsīna

1 ēdamkarote izkausēta sviesta

50ml rozīnes

800-900ml kviešu milti

sāls

Pagatavošana:

Ja vēlas gatavot ar miziņu sukādēm, tad nomazgā un nomizo 1 apelsīnu, miziņām atgriež baltumus un smuko oranžo miziņu sagriež maziņos gabaliņos. Mizas gabaliņus aplej ar vārošu ūdeni, pus minūti pavāra un nolej.  Tad miziņām uzlej apmēram pus glāzi ūdens, pievieno kādas 2 ēdamkarotes cukura un vāra apmēram 5 minūtes un tad atstāj, lai padziest. Šo var izdarīt arī kādas dienas pirms cepšanas.

Mīkla:

Samaisa auzu pārslas ar rudzu miltiem, aplej ar vārošu ūdeni, kārtīgi samaisa un atstāj lai atdziest līdz 37 grādiem.

Masā iemaisa raugu. Jāizmaisa kārtīgi, lai vienmērīgi sajaucas!!! Ja šķiet, ka tas varētu neizdoties, tad raugu pirms iejaukšanas mīklā samaisa ar pāris ēdamkarotēm silta ūdens 😉

Masā iejauc rozīnes, kausēto sviestu un apelsīna sukādes ar šķidrumu (vai arī miziņu + sulu), samaisa, pieber  kviešu miltus un sāk mīcīt.  Kviešu miltus vajag tik daudz, lai mīkla samīcās tāda, ka nelīp vairs pie rokām, tā kā var gadīties, ka pietiek ar 700ml un var gadīties ka visus 1000ml 😉

Kad mīkla samīcīta, apsedz ar dvielīti un atstāj 30 minūtes rūgt. Tad mīklu pārliek ietaukotā formā, kārtīgi pieplacina un sagriež 10 gabalos.

Apklāj ar dvielīti un raudzē 20 minūtes.

Cepšana:

Cep 15-20 minūtes 225 grādos. Pēc tam izslēdz cepeškrāsni un stūreni atstāj vēl uz kādu laiku siltumā.

Rezultāts ir burvīgs! Garšas ziņā kaut kas starp maizi un kēksu, bet ir ļooooti gards. Skaitās, ka tur ir 10 porcijas, katrā porcijā ir ap 140 kcal (3,5g olbaltumvielas, 25g ogļhidrāti, 3g tauki), bet mēs divatā pāris stundās noēdām gandrīz visu 😀 Rozīnes var likt vairāk, rozīņu vietā var likt arī žāvētas plūmes vai kādus citus žāvētus augļus/ogas. Tās apelsīnu miziņu sukādes dod patīkamu akcentu.  Un par spīti tam, ka receptē vienīgais saldums nāk no apelsīna un rozīnēm, garša ir patīkami salda 🙂 Gards ir ‘pliks’, bet ar skābo krējumu gardāks par jebkuru kūku 🙂

Labu apetīti!

PS Es cepu tortes formā ar diametru 21cm, bet var cept arī kantainā vai garenā formā, tad sanāks kā maizes kukulītis.

/recepte aizgūta no grāmatas “Tev, kam diabēts” /

 
Komentēt

Posted by uz 04/05/2011 in Uncategorized

 

Birkas: , ,

Olu krāsošana

Tuvojas Lieldienas un atkal visi domā kā krāsot olas, ko iet tām klāt, vai varbūt mēģināt ķīmiskās krāsas utt.  Reiz kādas manas draudzenes mamma paziņoja, ka olas nedrīkst krāsot ar dabas materiāliem, jo tā varot saindēt olas. Labāk ar veikalā nopērkamām sintētiskajām olu krāsām. Aha, kā tad! Redzēju tās viņu “neindīgās” olas, kas bija koši rozā, zaļas, zilas un violetas. Un tās nolobot bija redzams nevis olas baltums, bet gan rozums, zaļums, zilums un violetums. Paldies, palieku pie tradicionālajām vērtībām – sīpolu mizām. Vēl ir dzirdēts mīts, ka brūnās olas nevarot nokrāsot ar mizām, tur vajagot tieši baltās. Muļķības! Kopš veikalos baltās olas kļuva par rādītāju, ka tuvojas Lieldienas, mūsmājās krāso brūnās olas un tās sanāk smukas – gan tumši, tumši sarkanbrūnas, gan raibas, gan iedzelteni rakstainas. Un tas tikai ar sīpolu mizām.

Bet process ir garš:

Mēnesi pirms Lieldienām sākam krāt sīpolu mizas

2 nedēļas pirms Lieldienām sākam medīt veikalos un tirgū mazās olas. Jā, tieši mazās – Lieldienās gribās atkal un atkal “sisties” ar olām, bet tos kvantumus neviens apēst nevar, tāpat arī 12 (mazas) olas izskatās smukāk nekā 10 (lielas). Tāpēc šī ir reize, kad izmēram ir nozīme – meklējam mazas olas, kurām līdz Lieldienām ir jānostāvās, jo svaigas olas nesmuki mizojas.

Lielās piektdienas vakarā tiek izvilkts katls, kurš tiek izmantots 2x gadā – Lieldienās olas krāsojot un rudenī sēnes vārot. Katls, kuram nekaitēs neliela iekrāsošanās no mizu viruma. Katlā ielej ūdeni, to uzvāra, iegāž tajā sīpolu mizas, kārtīgi apmaisa, lai visas izmirkst. Vāku virsū un lai stāv līdz rītam.

Klusajā sestdienā notiek olu krāsošana. Olas izņem no ledusskapja, lai sasilst līdz istabas temperatūrai vai vismaz tuvu tai.  No katla izzvejo lielāko daļu mizu vienā bļodiņā, otrā bļodiņā ielej mizu nomērcējumu, kurā ieliek olas.  Pa ķērienam noliek pāris salvetes, diegu un šķēres.

Un darbs var sākties!

Slapjai olai sien klāt mizas. Te nu fantāzijai brīvs lidojums – ja blīvāk noklās ar mizām, būs gaišāka ola, sies klāt mizu čupiņas, būs raibāka, vairāk notīs ar diegu pa ‘pliku’ olu, iespējams būs arī diega strīpiņas redzamas…

Aptītās olas liek atpakaļ ūdenī. Dažas olas liek krāsoties neaptītas – tās būs tumšas, tumšas (dažreiz gan tām gadās piespiesties kādai mizai un dabūt neplānotu rakstiņu).

Olas krāmē katlā, lej atpakaļ nolieto nomērcējumu, pieber sauju sāli, lai krāsa labāk pieķerās, un vāra uz mazas uguntiņas no vārīšanās brīža 10 minūtes. VĀRĪŠANĀS LAIKĀ NEDRĪKST RUNĀT, CITĀDI OLAS PLĪSĪS! eh, cik grūti bija to bērnībā ievērot 🙂

Kad olas izvārījušās, tās uzmanīgi ņem ārā bļodiņā, ko liek zem tekoša auksta ūdens un dzesē.

Kad olas padzisušas, ņem salvetes, šķēres un šķīvi un brīnums var sākties. Uzmanīgi griež nost diegus un lipina nost mizas.  Plikās olas liek atpakaļ ūdenī.

Nolipinātās raibās olas noslaukām un liekam  atpakaļ oriģinālajos iepakojumos, pirms tam katru olu uzmanīgi nosmērējot ar eļļu, lai smuki spīd.

Lieldienu rītā olas jau raibas un var jau sākt “kauties” un ēst. Un obligāti olas jāēd ar sāli, citādi visu gadu būs jāmelo.

PS Bildes ir no kāda iepriekšējā gada. Kas būs sanācis šogad, ziņošu svētdien, mizas jau mirkst.

 
1 komentārs

Posted by uz 23/04/2011 in Lieldienas, pamācība

 

Birkas: , ,

Vienkāršs muslis

Kurš gan no bērnības neatcerās sviestā saceptas auzu pārslas ar cukuru? Ņamma. Un tagad ir modē stāstīt par mušļu labajām īpašībām. Kas tad ir muslis? Būtībā, tās pašas pārslas, tik ar piejauktām sēkliņām un riekstiem, tik ar mazāku sviesta un cukura daudzumu. Internets ir pilns ar dažādām receptēm, kā mājas apstākļos pagatavot musli, ka skaitās tik ļoti veselīgs un it kā diētisks. Bet, kad palasa receptes, tad pie sēklām un auzu pārslām liek klāt medu, sviestu, dažkārt arī cukuru un dažādas eļļas.  Nu nē, tas man nemaz nepatīk. Pamēģināju savu vienkāršoto variantu, un secināju – sviests un cukurs nav obligāts.

Es daru tā – uz  sausas pannas uzberu auzu pārslas un/vai 4graudu pārslas, lobītas saulespuķu sēklas, ja ir mājās arī kādus riekstus, un to visu uz mazas uguns, nepārtraukti maisot, karsēju, līdz pārslas sāk iegūt dzeltenbrūnu nokrāsu. Tad pieberu arī sezama sēkliņas un vēl nedaudz pakarsēju.

Un veselīgais našķis bez liekām kalorijām ir gatavs. Var jaukt jogurtā, var ēst tāpat. Bieži vien gar šo trauku našķējos starp ēdienreizēm – pāris karotītes un bads pieklusināts 🙂

 
1 komentārs

Posted by uz 22/04/2011 in Uncategorized

 

Birkas: ,

Rudzu kēksiņi ar rozīnēm

Sastāvdaļas

  • 205 g rudzu milti
  • 20 g cepamais pulveris
  • 2 g kanēlis
  • 3 g sāls
  • 235 ml ūdens
  • 60 ml medus
  • 60 ml eļļa vai kausēts sviests
  • 145 g rozīnes

Vienā bļodā sajauc visas sausās sastāvdaļas  (milti, cepamais pulveris, kanēlis un sāls) otrā visas slapjās (ūdens, medus un taukvielas).

Sajauc abu bļodu saturu kopā, samaisa un iejauc rozīnes.

Ja vajag ietauko formiņas, pilda mīklu formiņās (oriģinālajā receptē teikts – pildīt 2/3 no formiņas, jo mīkla augs. Man neizauga ) un cep 200 grādos 15-20 minūtes vai līdz mīkla nelīp pie iedurta kociņa.

Nedaudz padzesē, siltus ņem ārā no formiņām un pasniedz. Visgardākie tie ir silti, bet ļoti labi garšo arī otrajā un trešajā dienā.

Sanāk garšīgi, maigi kēksiņi, kas negaršo pēc rudziem. Rozīnes piedod patīkamu saldumu un mitrumu.

Labu apetīti!

Šie kēksiņi ir ne tikai garšīgi, bet arī diētiski – recepte paredzēta 12 kēksiņiem, respektīvi, viens kēksiņš satur:

160 kalorijas

5g tauku

29g ogļhidrātu

2g olbaltumvielu

 
Komentēt

Posted by uz 21/04/2011 in Uncategorized

 

Birkas: ,

 
%d bloggers like this: