RSS

Tag Archives: recepte – dārzeņi

Ātras pusdienas

Ātri (apmēram 15 minūtes) , gardi un diezgan veselīgi.

1 porcijai vajadzēs:

70-80g Spageti makaroni

Neliels burkāns

Sīpols

Kaut kas gaļveidīgs (kriksis desas, kotlete, kāda gaļiņa)

Pāris karotes tomātu mērce

Pagatavošana:

Vieglā sālsūdenī uzliek vārīties spageti.

Sagriež sīpolu, sarīvē burkānu, smalki sagriež kaut ko gaļveidīgu, kas aizķēries ledusskapī (man šoreiz bija 1 kotlete).

Liek to visu uz pannas apcepties, kad spageti ir praktiski gatavi, tos pārliek pannā. Pielej nedaudz ūdeni, kurā vārījās spageti. Apmaisa, uzliek pāris karotes tomātu mērci, atkal apmaisa un ļauj kādu minūti pasautēties un liek uz šķīvja.

Labu apetīti!

Advertisements
 
Komentēt

Posted by uz 10/04/2011 in Uncategorized

 

Birkas: , , ,

Vīramātes virums

Šis ir ēdiens, kas tapa kā mēģinājums atkārtot manas toreiz gandrīz vīramātes dārzeņu sacepumu/sautējumu, kuram nu ne par ko negribēja atklāt recepti. Kad sapratu, kad nekas īpaši labs tur nesanāk, pavirināju skapīšu un ledusskapja durvis, pieliku vēl šo to un man radās pavisam jauns ēdiens. Būtībā tas ir kaut kas līdzīgs čili, bet bez asuma. Ja tavā ģimenē mīl asos piparus, vari droši tos pievienot.

300g maltās gaļa

paprika

sīpoli

burkāni

puravs

pāris ķiplokdaivas

konservētas vai vārītas pupiņas

tomāti, tomātu pasta vai kečups

 

Sīpolus (daudz sīpolus, šajā ēdienā tie ir dārzeņi, nevis garšviela), papriku, ķiploku un puravus sagriež gabaliņos, burkānus sarīvē. Dārzeņus un malto gaļu uz pannas apcep, pārliek uz katliņu ar ūdeni un lēnām sutina, pievieno sasmalcinātus tomātus vai tomātu pastu, sliktākajā gadījumā (kā man šoreiz) kečupu. Pievieno garšvielas. Es parasti pieberu saldās paprikas pulveri, nedaudz čili, dažādus kaltētus zaļumus, sāli un melnos piparus.

Kad viss praktiski ir gatavs, pievieno konservētās pupiņas un sagaida līdz virums atsāk vārīties. Pārbauda vai pievienojot pupiņas nav izjucis garšvielu balanss un ņem katliņu nost no uguns. Ļauj kādas 15-20 minūtes savilkties garšām. Pa to laiku var sagatavot piedevas un klāt galdu.


Šo virumu var ēst kā vien vēlās – vienu pašu, piekožot maizi, vai ar rīsiem, makaroniem vai pat kartupeļiem.

 

Labu apetīti!

 

 
Komentēt

Posted by uz 21/02/2011 in Uncategorized

 

Birkas: , , ,

Lazanja

Kuram gan negaršo lazanja? Garda, sātīga un ar sieru. Mmmm… Bet ar šo ēdienu saistās vēl 2 īpašības – trekni un dārgi.

Nav noslēpums, ka makaroni, malta gaļa, siers un piens nesaistās ar veselīgu un diētisku uzturu.

Un, ja parēķina, tad normāla malta gaļa, lazanjas speciālās makaronu plāksnes un siers nu nemaz nav lēti.

Abi šie ir iemesli, kas, pieplusojot darbietilpīgo pagatavošanu, šo ēdienu atstāj retām svētku reizēm.  Tā kā man aktuāli ir gan ietaupīt finanses, gan kalorijas, tad man top sava lazanja.

 

Uz 4-6 porcijām (atkarībā no porciju lieluma) jeb vienu standarta stikla cepeškrāsns trauku vajadzēs:

~250g lazanjas plāksnes

300g maltā gaļa (man bija cūkgaļa, ja grib liesāk, var ņemt liellopu)

250g tomātu pasta (sezonā tās vietā lieku svaigus tomātus, nesezonā vēl var likt tomātus savā sulā)

~200g siers

un no šīs vietas sākas improvizācija un katra vēlmes/pieejamie produkti/produkti, ko kāds neēd

es liku

1 sīpolu

2 ķiplokdaivas

200g burkānus

~75g puravs

200g sēnes (man bija pašu lasītās – sālītas un nomērcētas, bet to vietā var likt arī šampinjonus)

garšvielas – sāls, melnie pipari, saldās paprikas pulveris, lauru lapas, liellopa buljona kubiņš un cukurs (tomātu pasta ir skābena un tāpēc pievienoju 2 tējkarotes cukuru)

 

Sāk ar mērces gatavošanu. Klasiskajā lazanjā ir 2 mērces bešamel (baltā miltu-piena mērce ar krietnu siera daudzumu) un bolonese (maltā gaļa ar tomātiem). Manā gadījumā ir tikai viena mērce.

Mērcei sagriež/sarīvē visus dārzeņus un sēnes. Knifiņš par dārzeņiem – esmu izmantojusi arī saldēto dārzeņu maisījumus, kurus pāris reizes apleju ar karstu ūdeni, lai atkūst un pēc tam sausus sablendēju putrā. Tā arī dārzeņu neēdājiem nebūs ne mazākās nojausmas, ko viņiem cenšas iebarot 😉 Tā labi aiziet arī pākšu pupiņas un briseles kāposti.

Tātad, kad viss sasmalcināts, apcep uz pannas sīpolus, ķiplokus, puravu, sēnes, un malto gaļu. Katliņā ar pāris krūzēm ūdens kādu brīdi pavāra apcepās un svaigās mērces sastāvdaļas, pievieno tomātu pastu un garšvielas. Mērcei jābūt pašķidrai. Ja nebaidās no kalorijām, tad mērcē var iemaisīt pāris ēdamkarotes miltus, lai lazanjas cepšanās procesā mērce saceptos tumīga.

Kad mērce gatava, sarīvē sieru, ieslēdz cepeškrāsni, lai silst un riktējas uz lazanjas salikšanu.

Ja lazanju cepamtraukā kārtosi uz galda vai kādas citas karstumneizturīgas virsmas, neaizmirsti zem cepamtrauka palikt apakšā paliktni, jo mērce ir karsta un trauks sakarsīs!

Kārtošanu sāk ar nedaudz mērci trauka apakšā, tad liek kārtu ar plāksnēm. Ideāli, ja trauks ir kantains. Man tāds nav, tāpēc nākas lauzt plāksnes gabalos un censties kārtot pēc formas, taču galarezultāta garšu un izskatu tas neietekmē. Uz plāksnēm lej atkal mērci biezā kārtā. Un atkal plāksnes. Šādi turpina līdz trauks pilns. Svarīgi atcerēties 2 lietas – līdz trauka malām jāatstāj 1,5-2cm malu, citādi šķidrums vārīsies pāri malām un piedegs, gan uz cepmtrauka malām, gan cepeškrāsnī; pēdējā kārta ir mērce, kam jānosedz visu makaronu kārtu. Siers. Sieru es nedaudz iekaisīju 2 kārtās tieši uz mērces, bet atstāju apmēram 100g virspusei. Virspusei es pusi sieru uzkaisu pirms cepšanas un otru pusi apmēram 5 minūtes pirms gatavības.

Lazanju cepu apmēram 30 minūtes 220-250 grādos. Kad gatava, ļauju kādas 10 minūtes tai atpūsties un tikai tad griežu gabalos un cenšos pa smuko uzliku porcijas.

Labu apetīti!

 
Komentēt

Posted by uz 14/02/2011 in Uncategorized

 

Birkas: , , ,

Kartupeļu plācenīši

Bērnībā es tos saucu par viltoto ķimeņu sieru, jo dažkārt tie tik tiešām garšoja pēc cepta siera.
Recepte vienkārša un lēta.
Lai pagatavotu vajadzēs vakardienas kartupeļu biezputru, krējumu, miltus, ķimenes, sāli un nedaudzpiparus. Daudzumi “uz aci”.
Šoreiz man bija viena paliela porcija ar vakardienas kartupeļu biezputru, tai piejaucu klāt kādas 3-4 ēdamkarotes krējuma, pus sauju ķimenes (ja tās negaršo, tad var arī nelikt), nedaudz melnos piparus un sāli. Kārtīgi samaisīju un tajā iemaisīju miltus – kādas 5-6 ēdamkarotes.
Veidoju plācenīšus un cepu eļļē zeltaini brūnus. Lūk, kas man sanāca:

 



Miltu un krējuma daudzumu var variēt atkarībā no tā, cik ļoti vajag “pastiept garāku” biezputru. Parasti šos plācenīšus cepam, kad palikusi 1 porcija, bet vajag 2 😉

PS var izmantot arī vārītus un pēc tam saspiestus kartupeļus

 
Komentēt

Posted by uz 11/02/2011 in foto, recepte

 

Birkas: , ,

Mārtiņa pankūkas

Sensenos laikos mēs ar omīti ar lielu interesi skatījāmies Mārtiņa Rītiņa TV virtuves raidījumus, smaidījām par “čuķ, čuķ peper un čiplok” un vērtējām vai Vincenta pagatavotos ēdienus mēs arī varam/gribam pagatavot. Viens mums ļoti iepatikās – lēts un ērti pagatavojams. Šis ēdiens mūsmājās tika dēvēts par Mārtiņa kartupeļiem (uz skaidiņrīves sarīvē kartupeļus, uzber “čuķ, čuķ sāl un peper” un bieži maisot cep uz pannas). Garšīgi, bet tā kā tie sanāca pa pusei sautēti, man īpaši tie nepatika, un likās, ka dažkārt ož pēc kūts.  Bet šobrīd man daudz labāk patīk no šiem kartupeļiem atvasinātas pankūkas, kas sanāk kraukšķīgas un nemaz nesmird.

Pankūkām vajadzēs:
kartupeļi
ola
drusku kartupeļu miltus
sāls
un eļļa cepšanai

Kartupeļus sarīvē skaidiņās, savāc vienā bļodas malā un mirkli pagaida, lai nedaudz nosūcas sula, kuru nolej. Kartupeļiem klāt piesit olu, pieber pāris ēdamkarotes kartupeļu miltus un sāli. Kārtīgi izmaisa un sakarsētā eļļā cep zeltainas pankūciņas.

Gatavas man garšo tāpat plikas, ir gardi arī ar krējumu. Par brūkleņu zapti gan šaubos, jo garša stipri atšķiras no klasiskām kartupeļu pankūkām.

 
Komentēt

Posted by uz 18/01/2011 in Uncategorized

 

Birkas: , ,

Krāsnī cepti kartupeļi un burkāni

Kartupeļus un burkānus nomizo, sagriež vidēja izmēra gabalos, nedaudz apvāra bez sāls (kādas 2 minūtes no brīža, kad ūdens uzvārījies).
Kamēr kartupeļi un burkāni vārās, bļodā ieber smalki sagrieztu sīpolu un kādu ķiploka daiviņu, pieber sāli un pielej drusku eļļu (apmēram ēdamkaroti uz porciju, varbūt nedaudz vairāk) vai mīkstu (vai izkausētu) sviestu un samaisa.
Kartupeļus nokāš un ieber bļodā un kārtīgi apmaisa, lai noklājas ar taukvielu maisījumu.
Ber uz plāts un cep 200 grādos kādas 20-25 minūtes. Es sākot ar kādu 10. cepšanās minūti ik pa brītiņam izvelku plāti un apmaisu kartupeļus, lai no visām pusēm sanāk zeltaini brūni.
Man labāk garšo ar eļļu, nekā ar sviestu. Tad sanāk arī brūnāki. Sanāk bezgala gardi… tā garša… mmm… mēli var norīt. It sevišķi, ja ir ķiplociņš (šodien nebija,  bet tik un tā garšīgi)  un izskatās arī burvīgi. Ar eļļu sanāk brūnāki.
 
Komentēt

Posted by uz 09/01/2011 in Uncategorized

 

Birkas: , ,

 
%d bloggers like this: