Ātras pusdienas

Ātri (apmēram 15 minūtes) , gardi un diezgan veselīgi.

1 porcijai vajadzēs:

70-80g Spageti makaroni

Neliels burkāns

Sīpols

Kaut kas gaļveidīgs (kriksis desas, kotlete, kāda gaļiņa)

Pāris karotes tomātu mērce

Pagatavošana:

Vieglā sālsūdenī uzliek vārīties spageti.

Sagriež sīpolu, sarīvē burkānu, smalki sagriež kaut ko gaļveidīgu, kas aizķēries ledusskapī (man šoreiz bija 1 kotlete).

Liek to visu uz pannas apcepties, kad spageti ir praktiski gatavi, tos pārliek pannā. Pielej nedaudz ūdeni, kurā vārījās spageti. Apmaisa, uzliek pāris karotes tomātu mērci, atkal apmaisa un ļauj kādu minūti pasautēties un liek uz šķīvja.

Labu apetīti!

 

Skābētu gurķu zupa

Viegli pagatavojama, sātīga un ļoti garda zupa no manas bērnības. Mūsmājās marinētus gurķus netaisa un neēd.  Pa daļai tāpēc, ka īsti nesanāk, pa daļai arī tāpēc, ka negaršo un līdz ar to nav īstas vēlmes atrast ideālo marinēto gurķīšu recepti. Bet vienmēr ir skābēti gurķi. No bērnības atceros 3litru burku rindas virtuvē, kurās smuki sagulst gurķi un starp tiem es drīkstēju ielikt dilles un upeņu lapas, un tad virsū lēja sālsūdeni.

Bet ne par to ir stāsts.  Stāsts ir par recepti, kas mūsmājās top vismaz 25 gadus, ticu, ka vēl ilgāk.  Skābētu gurķu zupa.

Vajadzēs:

apmēram 700g skābētu gurķu

apmēram 1kg kartupeļu

apmērm 250-300g maltās gaļas

sāls, pipari, lauru lapas, buljona kubiņš – tas pēc katra vēlmēm.

Sanāk apmēram 2,5-3 l biezas zupas (biezas, bet ne biezzupas 😉 )

Pagatavošana:

Katlā ielej ūdeni, iemet lauru lapas, ja vēlās, buljona kubiku.

Samīca frikadelēm “mīklu”.  Es īpašās izvirtībās neiegrimstu – maltā gaļa+ sāls+menie pipari. Kārtīgi samīca un ir labi.

Veido frikadeles, liek vārīties.

Kamēr vārās gaļa, nomizo kartupeļus, sagriež mazos kubiciņos un ber katlā.

Vāra līdz mīksti.  Kamēr vārās kartupeļi, sagriež skābētos gurķus. Gurķiem notecina sulu.

Kad kartupeļi mīksti, pievieno gurķus un gurķu sulu pēc garšas. Šis ir brīdis, kad bērt sāli (ja neliek buljonkubiku, tad var nedaudz pasālīt arī sākumā, bet tikai nedaudz). Ātrāk nevar sālīt, jo skābētie gurķi arī ir sālīti un nekad nevar zināt, cik sālīta zupa sanāks.

Pēc gurķu pievienošanas pavāra kādas 5 minūtes un zupa gatava ēšanai.

Labu apetīti!

 

Zaķu flotes makaroni

Parastie makaroni po flotski ar nelielu navarotu 😀 Ātri, lēti sātīgi un gardi bez gala.

Sastāvdaļas:

400g makaroni

250g maltā gaļa (ja taisa pa lepno, tad vairāk)

1 liels burkāns (nu tāds uz 200-300g)

1 sīpols

2 ķiplokdaivas

pāris ēdamkarotes tomātu mērce

garšvielas (šoreiz 2 lauru lapas, sāls, melnie pipari un buljona kubiks)

Pagatavošana:

Katliņā ielej ūdeni, tajā iemet lauru lapas un buljona kubiku un liek vārīties.

Sagriež sīpolu un ķiplokdaivas, sarīvē burkānu un met uz pannas apcepties.  Kad sīpols sāk palikt caurspīdīgs, to, kopā ar burkānu, pabīda malā un pievieno malto gaļu, ko arī apcep.  Ja panna maza un/ vai sastāvdaļu daudz, cep atsevišķi katru produktu.

Sacepto gaļu, burkānus,  sīpolu un ķiploku gāž katliņā un dažas minūtes vēl pavāra, lai izveidojas buljons. Tad ber katlā makaronus un vāra gandrīz mīkstus, pieliek trūkstošās garšvielas un tomātu mērci, izzvejo lauru lapas, liek virsū vāku un ņem nost no uguns. Kādas 5 minūtes ļauj visam saēsties un liek galdā.

Labu apetīti!

 

 

Piezīmes:

šis ir tas ēdiens, kur, kamēr ietrenējas, labāk vairākas reizes pa druskai uzpildīt ūdeni, nekā piegāzt iesākumā par daudz.  Ja notrāpa pareizo ūdens daudzumu, tad sanāk viegli ķipīgi-lipīgi, ķip mērcītē iemaisīti makaroni.

No norādītā daudzuma sanāca 4 normālas porcijas

 

Ātrā pupiņzupa

Sātīga un garda zupa, kas top nepilnā stundā.

 

Sastāvdaļas:

Žāvētas ribiņas vai žāvēta gaļa

Kartupeļi

Daži burkāni

Sīpols

2 bundžas (mazās) konservētas pupiņas

garšvielas

 

Katlā ielej ūdeni, tajā piemet kādu lauru lapu, pieber melnos piparus un liek vārīties.

Sadala ribiņas vai gaļu un liek katlā.

Sagriež sīpolu un arī to sūta vārīties.

Nomizo kartupeļus un burkānus. Burkānus sarīvē uz smalkās rīves un kartupeļu sagriež nelielos kubiņos un liek katlā pie ribiņām.

Kad kartupeļi jau mīksti, pieber sāli, pieliek garšaugus (dilles, pētersīļus) un pievieno konservētās pupiņas (bez šķidruma). Sagaida pirmo burbuli, pārbauda garšvielu daudzumu un ņem nost no uguns un ļauj 5 minūtes savilkties garšām.

 

Labu apetīti!

Zupas labums ir tas, ka nav ilgi jāvāra, jo gaļa jau ir kūpināta, un sastāvdaļas sagatavojas procesā.

Uzmanīgi ar sāls daudzumu – kūpināta gaļa un konservētās pupiņas jau ir sālītas!

 

 

 

Zirņi, zirnīši

Zirņi ir ļoti veselīgi, garšīgi un arī lēti. Un nav nemaz sarežģīti pagatavojami. Jo īpaši, ja ņem šķeltos zirņus.

Atliek tik pusdienlaikā tos apmērkt aukstā ūdenī un vakariņu laikā nomainīt ūdeni un likt vārīties. Mērcēti šķeltie dzeltenie zirņi vārās akurāt tik ilgi, lai varētu paspēt sagriezt sīpoliņu un cauraudzīša gabaliņu un tos sacept ar nedaudz sāls un pipariem.

Labu apetīti!

PS zirņi uzbriest apmēram 2 reizes.

PS2 sāli tiem jāliek klāt, kad ir jau mīksti, citādi tie tā arī paliks cieti, lai arī cik ilgi nevārīsi. Tātad, izvārām zirņus mīkstus, pieberam sāli, pavāra vēl kādu minūti un kāšam nost.

 

 

Vīramātes virums

Šis ir ēdiens, kas tapa kā mēģinājums atkārtot manas toreiz gandrīz vīramātes dārzeņu sacepumu/sautējumu, kuram nu ne par ko negribēja atklāt recepti. Kad sapratu, kad nekas īpaši labs tur nesanāk, pavirināju skapīšu un ledusskapja durvis, pieliku vēl šo to un man radās pavisam jauns ēdiens. Būtībā tas ir kaut kas līdzīgs čili, bet bez asuma. Ja tavā ģimenē mīl asos piparus, vari droši tos pievienot.

300g maltās gaļa

paprika

sīpoli

burkāni

puravs

pāris ķiplokdaivas

konservētas vai vārītas pupiņas

tomāti, tomātu pasta vai kečups

 

Sīpolus (daudz sīpolus, šajā ēdienā tie ir dārzeņi, nevis garšviela), papriku, ķiploku un puravus sagriež gabaliņos, burkānus sarīvē. Dārzeņus un malto gaļu uz pannas apcep, pārliek uz katliņu ar ūdeni un lēnām sutina, pievieno sasmalcinātus tomātus vai tomātu pastu, sliktākajā gadījumā (kā man šoreiz) kečupu. Pievieno garšvielas. Es parasti pieberu saldās paprikas pulveri, nedaudz čili, dažādus kaltētus zaļumus, sāli un melnos piparus.

Kad viss praktiski ir gatavs, pievieno konservētās pupiņas un sagaida līdz virums atsāk vārīties. Pārbauda vai pievienojot pupiņas nav izjucis garšvielu balanss un ņem katliņu nost no uguns. Ļauj kādas 15-20 minūtes savilkties garšām. Pa to laiku var sagatavot piedevas un klāt galdu.

Šo virumu var ēst kā vien vēlās – vienu pašu, piekožot maizi, vai ar rīsiem, makaroniem vai pat kartupeļiem.

 

Labu apetīti!

 

 

Lazanja

Kuram gan negaršo lazanja? Garda, sātīga un ar sieru. Mmmm… Bet ar šo ēdienu saistās vēl 2 īpašības – trekni un dārgi.

Nav noslēpums, ka makaroni, malta gaļa, siers un piens nesaistās ar veselīgu un diētisku uzturu.

Un, ja parēķina, tad normāla malta gaļa, lazanjas speciālās makaronu plāksnes un siers nu nemaz nav lēti.

Abi šie ir iemesli, kas, pieplusojot darbietilpīgo pagatavošanu, šo ēdienu atstāj retām svētku reizēm.  Tā kā man aktuāli ir gan ietaupīt finanses, gan kalorijas, tad man top sava lazanja.

 

Uz 4-6 porcijām (atkarībā no porciju lieluma) jeb vienu standarta stikla cepeškrāsns trauku vajadzēs:

~250g lazanjas plāksnes

300g maltā gaļa (man bija cūkgaļa, ja grib liesāk, var ņemt liellopu)

250g tomātu pasta (sezonā tās vietā lieku svaigus tomātus, nesezonā vēl var likt tomātus savā sulā)

~200g siers

un no šīs vietas sākas improvizācija un katra vēlmes/pieejamie produkti/produkti, ko kāds neēd

es liku

1 sīpolu

2 ķiplokdaivas

200g burkānus

~75g puravs

200g sēnes (man bija pašu lasītās – sālītas un nomērcētas, bet to vietā var likt arī šampinjonus)

garšvielas – sāls, melnie pipari, saldās paprikas pulveris, lauru lapas, liellopa buljona kubiņš un cukurs (tomātu pasta ir skābena un tāpēc pievienoju 2 tējkarotes cukuru)

 

Sāk ar mērces gatavošanu. Klasiskajā lazanjā ir 2 mērces bešamel (baltā miltu-piena mērce ar krietnu siera daudzumu) un bolonese (maltā gaļa ar tomātiem). Manā gadījumā ir tikai viena mērce.

Mērcei sagriež/sarīvē visus dārzeņus un sēnes. Knifiņš par dārzeņiem – esmu izmantojusi arī saldēto dārzeņu maisījumus, kurus pāris reizes apleju ar karstu ūdeni, lai atkūst un pēc tam sausus sablendēju putrā. Tā arī dārzeņu neēdājiem nebūs ne mazākās nojausmas, ko viņiem cenšas iebarot 😉 Tā labi aiziet arī pākšu pupiņas un briseles kāposti.

Tātad, kad viss sasmalcināts, apcep uz pannas sīpolus, ķiplokus, puravu, sēnes, un malto gaļu. Katliņā ar pāris krūzēm ūdens kādu brīdi pavāra apcepās un svaigās mērces sastāvdaļas, pievieno tomātu pastu un garšvielas. Mērcei jābūt pašķidrai. Ja nebaidās no kalorijām, tad mērcē var iemaisīt pāris ēdamkarotes miltus, lai lazanjas cepšanās procesā mērce saceptos tumīga.

Kad mērce gatava, sarīvē sieru, ieslēdz cepeškrāsni, lai silst un riktējas uz lazanjas salikšanu.

Ja lazanju cepamtraukā kārtosi uz galda vai kādas citas karstumneizturīgas virsmas, neaizmirsti zem cepamtrauka palikt apakšā paliktni, jo mērce ir karsta un trauks sakarsīs!

Kārtošanu sāk ar nedaudz mērci trauka apakšā, tad liek kārtu ar plāksnēm. Ideāli, ja trauks ir kantains. Man tāds nav, tāpēc nākas lauzt plāksnes gabalos un censties kārtot pēc formas, taču galarezultāta garšu un izskatu tas neietekmē. Uz plāksnēm lej atkal mērci biezā kārtā. Un atkal plāksnes. Šādi turpina līdz trauks pilns. Svarīgi atcerēties 2 lietas – līdz trauka malām jāatstāj 1,5-2cm malu, citādi šķidrums vārīsies pāri malām un piedegs, gan uz cepmtrauka malām, gan cepeškrāsnī; pēdējā kārta ir mērce, kam jānosedz visu makaronu kārtu. Siers. Sieru es nedaudz iekaisīju 2 kārtās tieši uz mērces, bet atstāju apmēram 100g virspusei. Virspusei es pusi sieru uzkaisu pirms cepšanas un otru pusi apmēram 5 minūtes pirms gatavības.

Lazanju cepu apmēram 30 minūtes 220-250 grādos. Kad gatava, ļauju kādas 10 minūtes tai atpūsties un tikai tad griežu gabalos un cenšos pa smuko uzliku porcijas.

Labu apetīti!

 

Vakariņas ar noklausītām kotletēm

Reiz, stāvot autobusa pieturā, nejauši sadzirdēju kādas telefonsarunas sākumu, kas skanēja “Meitiņ, paklausies, kādu kotlešu recepti dabūju! Ļoti gardas, pilnīgi mutē kūst!…” Loģiski, ka mana uzmanība bija piesaistīta un tālāko sarunu noklausījos jau ar nodomu. Drīz arī izcepu un tiešām ir ļoti gardas!

Tad nu šoreiz viena ēdienreize: griķi ar mērci un kotletēm.

Jo vairāk sanāk runāt ar citiem par griķu pagatavošanas veidiem, jo vairāk varianti uzrodas. Tad nu padalīšos kā es vāru griķus. Es ņemu nepilnu krūzi griķus (uz 2 ēdājiem), apleju ar aukstu ūdeni un lieku vārīties. Tiklīdz uzvārās pieberu sāli, apmaisu, uzlieku vāku un ņemu nost no uguns. Pēc 15-20 minūtēm ir mīksti, irdeni un nepārvārīti. Parasti vakariņu gatavošanu sāku ar griķu uzvārīšanu, un tad, kamēr gatavoju pārējo, griķi gatavojas paši bez uzmanīšanas.

Kad cepu kotletes, tad cepšanas beigās top arī improvizētā mērce. Kotlešu masu (tādu, no kādas cepu kotletes) uz pannas apcep, pievieno nedaudz ūdens un garšvielas un beigās nedaudz krējuma. Var izmantot arī cepšanās procesā izjukušas kotletes, kuras saspaida uz pannas. Kotlešu masu uz katru ēdāju ņemu apmēram tik, cik vajag 1 kotletei.

Kotletēm vajadzēs:

malto gaļu

sēnes (noklausītajā receptē bija šampinjoni, bet es lieku rudenī lasītās sēnes)

pāris šķēles baltmaize (var likt rīvētu svaigu kartupeli)

krējums (oriģināli bija saldais, es lieku skābo)

sīpoli

pāris ķiplokdaiviņas

sāls, pipari

Precīzus daudzumus nepateikšu – cik gaļu, cik maizi un cik sēnes… es lieku tā, lai sēnes + krējumā izmērcēta maize ir apmēram tik pat daudz, cik maltā gaļa.

Tātad, pie gaļas piemaļ sīpolus, ķiplokus un sēnes, pie vienas gaļasmašīnas smērēšanas samaļ arī maizi, ko aplej ar pāris ēdamkarotēm krējuma. Pie iegūtās masas pieber sāli un piparus un pieliek tējkaroti mārrutkus, piemaisa izmirkušo maizi un kārtīgi izmaisa.

Cepot jāņem vērā, ka sēnēm (vismaz manējām) ir tendence ātri apbrūnēt.

Gatavās kotletes ir sulīgas un tiešām kūst mutē, bet sēņu garšu īpaši nejūt, tāpēc šīs kotletes var iebarot arī tiem vīriem un bērniem, kas, ieraugot sēnes, piesaka badastreiku.