Skābētu gurķu zupa

Viegli pagatavojama, sātīga un ļoti garda zupa no manas bērnības. Mūsmājās marinētus gurķus netaisa un neēd.  Pa daļai tāpēc, ka īsti nesanāk, pa daļai arī tāpēc, ka negaršo un līdz ar to nav īstas vēlmes atrast ideālo marinēto gurķīšu recepti. Bet vienmēr ir skābēti gurķi. No bērnības atceros 3litru burku rindas virtuvē, kurās smuki sagulst gurķi un starp tiem es drīkstēju ielikt dilles un upeņu lapas, un tad virsū lēja sālsūdeni.

Bet ne par to ir stāsts.  Stāsts ir par recepti, kas mūsmājās top vismaz 25 gadus, ticu, ka vēl ilgāk.  Skābētu gurķu zupa.

Vajadzēs:

apmēram 700g skābētu gurķu

apmēram 1kg kartupeļu

apmērm 250-300g maltās gaļas

sāls, pipari, lauru lapas, buljona kubiņš – tas pēc katra vēlmēm.

Sanāk apmēram 2,5-3 l biezas zupas (biezas, bet ne biezzupas 😉 )

Pagatavošana:

Katlā ielej ūdeni, iemet lauru lapas, ja vēlās, buljona kubiku.

Samīca frikadelēm “mīklu”.  Es īpašās izvirtībās neiegrimstu – maltā gaļa+ sāls+menie pipari. Kārtīgi samīca un ir labi.

Veido frikadeles, liek vārīties.

Kamēr vārās gaļa, nomizo kartupeļus, sagriež mazos kubiciņos un ber katlā.

Vāra līdz mīksti.  Kamēr vārās kartupeļi, sagriež skābētos gurķus. Gurķiem notecina sulu.

Kad kartupeļi mīksti, pievieno gurķus un gurķu sulu pēc garšas. Šis ir brīdis, kad bērt sāli (ja neliek buljonkubiku, tad var nedaudz pasālīt arī sākumā, bet tikai nedaudz). Ātrāk nevar sālīt, jo skābētie gurķi arī ir sālīti un nekad nevar zināt, cik sālīta zupa sanāks.

Pēc gurķu pievienošanas pavāra kādas 5 minūtes un zupa gatava ēšanai.

Labu apetīti!

 

Kartupeļu plācenīši

Bērnībā es tos saucu par viltoto ķimeņu sieru, jo dažkārt tie tik tiešām garšoja pēc cepta siera.
Recepte vienkārša un lēta.
Lai pagatavotu vajadzēs vakardienas kartupeļu biezputru, krējumu, miltus, ķimenes, sāli un nedaudzpiparus. Daudzumi “uz aci”.
Šoreiz man bija viena paliela porcija ar vakardienas kartupeļu biezputru, tai piejaucu klāt kādas 3-4 ēdamkarotes krējuma, pus sauju ķimenes (ja tās negaršo, tad var arī nelikt), nedaudz melnos piparus un sāli. Kārtīgi samaisīju un tajā iemaisīju miltus – kādas 5-6 ēdamkarotes.
Veidoju plācenīšus un cepu eļļē zeltaini brūnus. Lūk, kas man sanāca:

 

Miltu un krējuma daudzumu var variēt atkarībā no tā, cik ļoti vajag “pastiept garāku” biezputru. Parasti šos plācenīšus cepam, kad palikusi 1 porcija, bet vajag 2 😉

PS var izmantot arī vārītus un pēc tam saspiestus kartupeļus

 

Mārtiņa pankūkas

Sensenos laikos mēs ar omīti ar lielu interesi skatījāmies Mārtiņa Rītiņa TV virtuves raidījumus, smaidījām par “čuķ, čuķ peper un čiplok” un vērtējām vai Vincenta pagatavotos ēdienus mēs arī varam/gribam pagatavot. Viens mums ļoti iepatikās – lēts un ērti pagatavojams. Šis ēdiens mūsmājās tika dēvēts par Mārtiņa kartupeļiem (uz skaidiņrīves sarīvē kartupeļus, uzber “čuķ, čuķ sāl un peper” un bieži maisot cep uz pannas). Garšīgi, bet tā kā tie sanāca pa pusei sautēti, man īpaši tie nepatika, un likās, ka dažkārt ož pēc kūts.  Bet šobrīd man daudz labāk patīk no šiem kartupeļiem atvasinātas pankūkas, kas sanāk kraukšķīgas un nemaz nesmird.

Pankūkām vajadzēs:
kartupeļi
ola
drusku kartupeļu miltus
sāls
un eļļa cepšanai

Kartupeļus sarīvē skaidiņās, savāc vienā bļodas malā un mirkli pagaida, lai nedaudz nosūcas sula, kuru nolej. Kartupeļiem klāt piesit olu, pieber pāris ēdamkarotes kartupeļu miltus un sāli. Kārtīgi izmaisa un sakarsētā eļļā cep zeltainas pankūciņas.

Gatavas man garšo tāpat plikas, ir gardi arī ar krējumu. Par brūkleņu zapti gan šaubos, jo garša stipri atšķiras no klasiskām kartupeļu pankūkām.

 

Krāsnī cepti kartupeļi un burkāni

Kartupeļus un burkānus nomizo, sagriež vidēja izmēra gabalos, nedaudz apvāra bez sāls (kādas 2 minūtes no brīža, kad ūdens uzvārījies).

Kamēr kartupeļi un burkāni vārās, bļodā ieber smalki sagrieztu sīpolu un kādu ķiploka daiviņu, pieber sāli un pielej drusku eļļu (apmēram ēdamkaroti uz porciju, varbūt nedaudz vairāk) vai mīkstu (vai izkausētu) sviestu un samaisa.

Kartupeļus nokāš un ieber bļodā un kārtīgi apmaisa, lai noklājas ar taukvielu maisījumu.

Ber uz plāts un cep 200 grādos kādas 20-25 minūtes. Es sākot ar kādu 10. cepšanās minūti ik pa brītiņam izvelku plāti un apmaisu kartupeļus, lai no visām pusēm sanāk zeltaini brūni.

Man labāk garšo ar eļļu, nekā ar sviestu. Tad sanāk arī brūnāki. Sanāk bezgala gardi… tā garša… mmm… mēli var norīt. It sevišķi, ja ir ķiplociņš (šodien nebija,  bet tik un tā garšīgi)  un izskatās arī burvīgi. Ar eļļu sanāk brūnāki.