Vīramātes virums

Šis ir ēdiens, kas tapa kā mēģinājums atkārtot manas toreiz gandrīz vīramātes dārzeņu sacepumu/sautējumu, kuram nu ne par ko negribēja atklāt recepti. Kad sapratu, kad nekas īpaši labs tur nesanāk, pavirināju skapīšu un ledusskapja durvis, pieliku vēl šo to un man radās pavisam jauns ēdiens. Būtībā tas ir kaut kas līdzīgs čili, bet bez asuma. Ja tavā ģimenē mīl asos piparus, vari droši tos pievienot.

300g maltās gaļa

paprika

sīpoli

burkāni

puravs

pāris ķiplokdaivas

konservētas vai vārītas pupiņas

tomāti, tomātu pasta vai kečups

 

Sīpolus (daudz sīpolus, šajā ēdienā tie ir dārzeņi, nevis garšviela), papriku, ķiploku un puravus sagriež gabaliņos, burkānus sarīvē. Dārzeņus un malto gaļu uz pannas apcep, pārliek uz katliņu ar ūdeni un lēnām sutina, pievieno sasmalcinātus tomātus vai tomātu pastu, sliktākajā gadījumā (kā man šoreiz) kečupu. Pievieno garšvielas. Es parasti pieberu saldās paprikas pulveri, nedaudz čili, dažādus kaltētus zaļumus, sāli un melnos piparus.

Kad viss praktiski ir gatavs, pievieno konservētās pupiņas un sagaida līdz virums atsāk vārīties. Pārbauda vai pievienojot pupiņas nav izjucis garšvielu balanss un ņem katliņu nost no uguns. Ļauj kādas 15-20 minūtes savilkties garšām. Pa to laiku var sagatavot piedevas un klāt galdu.

Šo virumu var ēst kā vien vēlās – vienu pašu, piekožot maizi, vai ar rīsiem, makaroniem vai pat kartupeļiem.

 

Labu apetīti!

 

 

Vakariņas ar noklausītām kotletēm

Reiz, stāvot autobusa pieturā, nejauši sadzirdēju kādas telefonsarunas sākumu, kas skanēja “Meitiņ, paklausies, kādu kotlešu recepti dabūju! Ļoti gardas, pilnīgi mutē kūst!…” Loģiski, ka mana uzmanība bija piesaistīta un tālāko sarunu noklausījos jau ar nodomu. Drīz arī izcepu un tiešām ir ļoti gardas!

Tad nu šoreiz viena ēdienreize: griķi ar mērci un kotletēm.

Jo vairāk sanāk runāt ar citiem par griķu pagatavošanas veidiem, jo vairāk varianti uzrodas. Tad nu padalīšos kā es vāru griķus. Es ņemu nepilnu krūzi griķus (uz 2 ēdājiem), apleju ar aukstu ūdeni un lieku vārīties. Tiklīdz uzvārās pieberu sāli, apmaisu, uzlieku vāku un ņemu nost no uguns. Pēc 15-20 minūtēm ir mīksti, irdeni un nepārvārīti. Parasti vakariņu gatavošanu sāku ar griķu uzvārīšanu, un tad, kamēr gatavoju pārējo, griķi gatavojas paši bez uzmanīšanas.

Kad cepu kotletes, tad cepšanas beigās top arī improvizētā mērce. Kotlešu masu (tādu, no kādas cepu kotletes) uz pannas apcep, pievieno nedaudz ūdens un garšvielas un beigās nedaudz krējuma. Var izmantot arī cepšanās procesā izjukušas kotletes, kuras saspaida uz pannas. Kotlešu masu uz katru ēdāju ņemu apmēram tik, cik vajag 1 kotletei.

Kotletēm vajadzēs:

malto gaļu

sēnes (noklausītajā receptē bija šampinjoni, bet es lieku rudenī lasītās sēnes)

pāris šķēles baltmaize (var likt rīvētu svaigu kartupeli)

krējums (oriģināli bija saldais, es lieku skābo)

sīpoli

pāris ķiplokdaiviņas

sāls, pipari

Precīzus daudzumus nepateikšu – cik gaļu, cik maizi un cik sēnes… es lieku tā, lai sēnes + krējumā izmērcēta maize ir apmēram tik pat daudz, cik maltā gaļa.

Tātad, pie gaļas piemaļ sīpolus, ķiplokus un sēnes, pie vienas gaļasmašīnas smērēšanas samaļ arī maizi, ko aplej ar pāris ēdamkarotēm krējuma. Pie iegūtās masas pieber sāli un piparus un pieliek tējkaroti mārrutkus, piemaisa izmirkušo maizi un kārtīgi izmaisa.

Cepot jāņem vērā, ka sēnēm (vismaz manējām) ir tendence ātri apbrūnēt.

Gatavās kotletes ir sulīgas un tiešām kūst mutē, bet sēņu garšu īpaši nejūt, tāpēc šīs kotletes var iebarot arī tiem vīriem un bērniem, kas, ieraugot sēnes, piesaka badastreiku.