Ābolu pīrāgs

Šīs “vasaras” vētraini lietainais laiks mūsmājas ir pārpludinājis ar milzīgiem pusnonākušiem, no koka nosistiem āboliem. Gatavākos un mīkstākos apēdam kādi ir, pārējos vāram kompotos (pēc apmēram tādas pašas receptūras kā rabarberu kompotu), ātrajās zaptēs (ziemā kaut kā ābolu zapte nerullē, tad nu vāram tikai ātrajai ēšanai – uz apmēram 1,5kg iztīrītu un sagrieztu ābolu uzlej glāzi ūdens, pavāra līdz āboli sāk šķīst, pievieno ap 400g cukura un maisot vāra vēl 5 minūtes un ēd nost jau karstu. neviena burka ilgāk par pāris dienām nav izdzīvojusi – izēdās ātri ar maizi, pankūkām vai viekārši garām ejot ), cepam pankūkās un apgāztajās ābolkūkās…. Šodien nolēmu izmēģināt vienu recepti no mūsu ģimenes recepšu klades. Leģenda stāsta, ka recepetei esot vairak kā 30 gadi un savlaik esot bijusi lielā cieņā.

Tātad mīklai vajadzēs:

~600g miltus

2tk cepamā pulvera

200g cukura

1 paciņa (30-40g) vaniļas cukura

100g sviesta vai margarīna

2 olas

3-4 ēk piena

pildījumam vajadzēs:

800g-1kg ābolu

100g cukura (skat. piezīmi receptes beigās)

vaniļas cukurs, kanēlis pēc garšas

Pagatavošana:

Vienā bļodiņā sajauc olas (nedaudz atlej krūzītē  pārsmērēšanai) ar pienu.

Otrā bļodā sajauc miltus, cepamo pulveri un abus cukurus, tajā ieplucina sviestu vai margarīnu. Pielej olu-piena maisījumu un kārtīgi izmīca.Atdala apmēram trešdaļu no mīklas un abas daļas noliek vēsumā.

Sagriež nelielos kubiciņos ābolus.

Pildījumam paredzēto cukuru, vaniļas cukuru un kanēli samaisa. Visērtāk to darīt burciņā ar vāku – visu saber iekšā, aizkrūvē vāku un kārtīgi sakrata; viss vienmērīgi sajaucies, nekas neizbirst, un, ja paliek pāri, viegli uzglabājams.

Kad mīkla kādas 30 minūtes pabijusi vēsumā, lielāko daļu izrullē atbilstošā formā un izmērā, lai var izklāt plāti/formu un sanāktu maliņas, ko uzlocīt uz augšu.  Iesaku, vieglākai mīklas pārcilāšanai, rullēt uz plēves vai papīra. Izrullēto mīklu ieklāj formā un pieber ar āboliem.

Izdomā, kā veidosi pīrāga virsmu – var klāt vienu mīklas plāksni un sabakstīt ar dakšīņu, lai karstais gaiss tiek ārā (visvienkāršāk), var klāt mīklas strēmeles, var mīklas strēmeles sapīt skaistos rakstos.  Attiecīgi izrullē otro mīklas pikuci pareizajā formā, pārber ābolus ar cukura-kanēļa maisījumu, un klāj pāri mīklu (kārto mīklas strēmeles).

Apakšējās un augšējās mīklas malas saspiež kopā, lai ābolu sula netek ārā. Pārsmērē ar sakultu olu.

Cep 200 grādos līdz gaiši brūna virsma.  Gatavam ļauj nedaudz padzist un atpūsties, griēz gabalos un ēd!

Labu apetīti!

Piezīme par cukuru: receptē teikts, ka pildījumam ber 100g cukuru + vaniļas cukuru. Es piebēru apmēram 60-70g cukura un man tas jau izskatījās ārkārtīgi daudz un rezultāts bija stipri salds.  Domāju, ka 100g nav vajadzīgi pat nāvīgi skābiem āboliem.

Manas formas izmērs – 32cmx22cmx5cm

 

Rabarberu rudzu uzpūtenis

Recepte palienēta no veselīga dzīvesveida klubiņa dalībnieces Bļaustīgais Kaķis

2 -3 porcijām vajadzēs:

200g rabarberu

400g/ml ūdens

50-70g cukura (koriģēt pēc gaumes)

80g rudzu miltu (vislabāk rupjus)

vaniļa

Pagatavošana:

Nomizotus rabarberus sagriež, pārlej ar ūdeni, pavāra, kamēr sašķīst, tad ņem nost no uguns, pieliek cukuru, vaniļu, rudzu miltus. Atzīšos, ka man miltu iemaisīšanas procesā veidojās kunkuļi, kurus veiksmīgi izmaisīju ar metāla putošanas slotiņu.

Pēc atdzišanas saputo.

Ļoti garšīgs un veselīgs rezultāts.

Labu apetīti!

Uz 100g uzpūteņa, liekot 50g (70g) cukura sanāk 64 (73) kcal, 1,3 (1,2) g OB, 14,3 (16,6)g OH, 0,1g tauku.

 

Rabarberu dzēriens

Viegli skābens un spirdzinošs – kas gan ir labāks vasarā? (nu labi, saldējums, bet šoreiz es par bezalkoholiskiem dzērieniem runāju 😉 )

vajadzēs :

2,5-3 l ūdens

apmēram 200-250g rabarberu

sauju rozīņu

cukurs pēc garšas

2-3 ēdamkarotes kartupeļu cietes

ja galīgi švaki rabarberi, tad nedaudz citronskābes vai citrona sulas skābumam

Pagatavošana:

Uzliek vārīties ūdeni ar rozīnēm, sagriež gabaliņos rabarberus un ber vārošajā ūdenī un vāra līdz rabarberi mīksti, pieber cukuru.  Krūzītē vai kādā šķīvītī kartupeļu cieti ar aukstu ūdeni un iemaisa rabarberu dzērienā, sagaida burbuli un ņem nost uguns. Ja negribas siltu, tad gaida līdz atdziest, bet, ja netraucē karstums, tad nogaida kādas 5-10 minūtes un tad lej pa krūzēm.

Lai labi veldzē!

Kartupeļu cieti var arī nelikt, bet man patīk, ka dzērienam ir tāds kā glumums, tāds kā “stingrums”. ar 2-3 ēdamkarotēm ķīselis nesanāks, īsti pat nemanīs to tumīgumu, bet tomēr būs nedaudz “saturīgāks” par pliku kompotu.

Ja pieliek vairāk cietes var savārīt šķidru, uz mannā putras lejamu ķīseli, vai pieliekot vēl vairāk cietes būs ķīselis, kam pienu uzliet 😉

 

Rabarberu mafini

Šie mafini nākuši Maxima reklāmas bukleta. Kā parasti, šo to esmu pamainījusi receptē, piemēram, samazinājusi cukura daudzumu : )

Vajadzēs:

Virspusei –

50g cukura

75g auzu pārslu

1 t.k kanēļa

1 ē.k milti

50g auksta sviesta

 

Mīklai –

200g rabarberu

200g miltu

100g cukura

130ml kefīra

1 ola

2 ē.k kausēta sviesta

1 ē.k vaniļas cukura

1 t.k cepamā pulvera

1 t.k sodas

 

Pagatavošana:

 Pagatavo virspusi – bļodiņā samaisa cukuru, auzu pārslas, miltus un kanēli un to samīca kopā ar sviestu līdz izveidojas viendabīga masa. Liek ledusskapī, lai atdziest.

Pagatavo mīklu –

Sagriež rabarberus kubiņos.

Vienā bļodā sajauc visas sausās sastāvdaļas(milti, soda, cepamais pulveris), izņemot abus cukurus (vaniļas un parastais).

Otrā bļodā saputo olu ar abiem cukuriem, tai piejauc kefīru un kausēto sviestu.

Abu bļodu saturus sajauc, piejauc rabarberu gabaliņus.

Mīklu liek pa formiņām un katram mafinam pārdrupina pāri sagatavoto virsiņas masu.

Cep 200 grādos 15-20 minūtes.

Labu apetīti!

 

Secinājumi un komentāri:

– Sanāk ļoti poraini un “viegli”. Papīrs viegli nāk nost, bet ar plānplānu mīklas kārtiņu

– Ja vēlas ekonomēt kalorijas, virspuses drupačām droši ka var likt mazāk sviesta.  Es pieliku 45g un tik un tā sviests likās drusku par daudz, tā kā ar kādiem 30g varētu būt īstais daudzums

– Mafini visgaršīgākie ir silti, atdziestot tajos var nedaudz sagaršot sodas garšu (vai arī man tik tā šķiet – nemīlu kefīra mīklas, visās sagaršoju sodu )

– Kalorijas (Paldies, Bļaustīgajam kaķim, ka veica aprēķinus!) – visā mīklā kopā ir apmēram 2220 kcal – 45g OB, 340g OH, 75g tauku. Oriģinālajā receptē bija teikts, ka sanāk 12-18 mafini, man sanāca 21. Cik kalorija vienā mafinā, rēķiniet paši atkarībā no nākušo mafinu skaita.

 

 

Rudzu stūreņi

Vajadzēs:

200ml auzu pārslas

300ml rudzu milti

500ml ūdens

25g raugs

1 apelsīna miziņu ‘ sukādes’ ar visu šķidrumu vai miza un sula no 1 apelsīna

1 ēdamkarote izkausēta sviesta

50ml rozīnes

800-900ml kviešu milti

sāls

Pagatavošana:

Ja vēlas gatavot ar miziņu sukādēm, tad nomazgā un nomizo 1 apelsīnu, miziņām atgriež baltumus un smuko oranžo miziņu sagriež maziņos gabaliņos. Mizas gabaliņus aplej ar vārošu ūdeni, pus minūti pavāra un nolej.  Tad miziņām uzlej apmēram pus glāzi ūdens, pievieno kādas 2 ēdamkarotes cukura un vāra apmēram 5 minūtes un tad atstāj, lai padziest. Šo var izdarīt arī kādas dienas pirms cepšanas.

Mīkla:

Samaisa auzu pārslas ar rudzu miltiem, aplej ar vārošu ūdeni, kārtīgi samaisa un atstāj lai atdziest līdz 37 grādiem.

Masā iemaisa raugu. Jāizmaisa kārtīgi, lai vienmērīgi sajaucas!!! Ja šķiet, ka tas varētu neizdoties, tad raugu pirms iejaukšanas mīklā samaisa ar pāris ēdamkarotēm silta ūdens 😉

Masā iejauc rozīnes, kausēto sviestu un apelsīna sukādes ar šķidrumu (vai arī miziņu + sulu), samaisa, pieber  kviešu miltus un sāk mīcīt.  Kviešu miltus vajag tik daudz, lai mīkla samīcās tāda, ka nelīp vairs pie rokām, tā kā var gadīties, ka pietiek ar 700ml un var gadīties ka visus 1000ml 😉

Kad mīkla samīcīta, apsedz ar dvielīti un atstāj 30 minūtes rūgt. Tad mīklu pārliek ietaukotā formā, kārtīgi pieplacina un sagriež 10 gabalos.

Apklāj ar dvielīti un raudzē 20 minūtes.

Cepšana:

Cep 15-20 minūtes 225 grādos. Pēc tam izslēdz cepeškrāsni un stūreni atstāj vēl uz kādu laiku siltumā.

Rezultāts ir burvīgs! Garšas ziņā kaut kas starp maizi un kēksu, bet ir ļooooti gards. Skaitās, ka tur ir 10 porcijas, katrā porcijā ir ap 140 kcal (3,5g olbaltumvielas, 25g ogļhidrāti, 3g tauki), bet mēs divatā pāris stundās noēdām gandrīz visu 😀 Rozīnes var likt vairāk, rozīņu vietā var likt arī žāvētas plūmes vai kādus citus žāvētus augļus/ogas. Tās apelsīnu miziņu sukādes dod patīkamu akcentu.  Un par spīti tam, ka receptē vienīgais saldums nāk no apelsīna un rozīnēm, garša ir patīkami salda 🙂 Gards ir ‘pliks’, bet ar skābo krējumu gardāks par jebkuru kūku 🙂

Labu apetīti!

PS Es cepu tortes formā ar diametru 21cm, bet var cept arī kantainā vai garenā formā, tad sanāks kā maizes kukulītis.

/recepte aizgūta no grāmatas “Tev, kam diabēts” /

 

Rudzu kēksiņi ar rozīnēm

Sastāvdaļas

• 205 g rudzu milti
• 20 g cepamais pulveris
• 2 g kanēlis
• 3 g sāls
• 235 ml ūdens
• 60 ml medus
• 60 ml eļļa vai kausēts sviests
• 145 g rozīnes

Vienā bļodā sajauc visas sausās sastāvdaļas  (milti, cepamais pulveris, kanēlis un sāls) otrā visas slapjās (ūdens, medus un taukvielas).

Sajauc abu bļodu saturu kopā, samaisa un iejauc rozīnes.

Ja vajag ietauko formiņas, pilda mīklu formiņās (oriģinālajā receptē teikts – pildīt 2/3 no formiņas, jo mīkla augs. Man neizauga ) un cep 200 grādos 15-20 minūtes vai līdz mīkla nelīp pie iedurta kociņa.

Nedaudz padzesē, siltus ņem ārā no formiņām un pasniedz. Visgardākie tie ir silti, bet ļoti labi garšo arī otrajā un trešajā dienā.

Sanāk garšīgi, maigi kēksiņi, kas negaršo pēc rudziem. Rozīnes piedod patīkamu saldumu un mitrumu.

Labu apetīti!

Šie kēksiņi ir ne tikai garšīgi, bet arī diētiski – recepte paredzēta 12 kēksiņiem, respektīvi, viens kēksiņš satur:

160 kalorijas

5g tauku

29g ogļhidrātu

2g olbaltumvielu

 

Mana rīta kafija jeb kafijas krēms

Pirms 2 nedēļām biju ciemos, kur mani cienāja ar veikalā pirktu tiramisu. Nu, no tiramisu tur bija tikai nosaukums, jo tas sastāvēja no brūna biskvīta strēmelēm un kaut kā līdzīga kafijas krēmam. (Nu tam, ko no padomju laika kafejnīcām atceramies kā krēma klucīti kādā ķīselī.) Kūka bija garda un tā mani iekārdināja. Pārradusies mājās izraku internetu un pavārgrāmatas un izpētīju receptes. Atlika, tik šim našķim sagaidīt savu kārtu starp izmēģināmajām receptēm. Te nu būs recepte ideālam brokastu našķim. Kāpēc brokastu? Kalorijas padaudz un arī kafija sastāvā.

 

Sastāvdaļas:

200g saldais krējums

4 ēdamkarotes cukura (man bija 3 karotes parastais cukurs un 1 karote vaniļas cukurs)

150ml piens

1 ola

2 ēdamkarotes šķīstošas kafijas

1 ēdamkarote želatīns

 

Pagatavošana:

Ar ¼ krūzi vāroša ūdens aplej kafiju.

Bļodiņā vai krūzītē, ko drīkst karsēt, ar aukstu ūdeni (apmēram 3x vairāk kā želatīns) aplej želatīnu.

Traukā, ko drīkst karsēt, saputo olu ar cukuru, paralēli uzvāra pienu.

Saputoto olu kastā ūdens peldē (olas bļodu liek uz katliņa/bļodiņas, kurā vārās ūdens), nepārtraukti maisot, pamazām sajauc ar vārošo pienu. Maisot karsē līdz masa sāk sabiezēt līdz krējumam līdzīgai konsistencei. Brīdinu, man tam vajadzēja vairāk kā 10 minūtes.

Kad masa sabiezējusi, to noņem no karstuma un izkausē želatīnu – ja graudiņi palikuši sausi, tad uzlej vēl nedaudz ūdens un želatīna trauciņu maisot patur virs/ daļēji iegremdē karstā ūdens. Maisa līdz graudiņi izkūst.

Tad olas-piena maisījumu liek atpakaļ uz karstā ūdens un tajā iemaisa želatīnu un to visu kādu minūti maisot pakarsē.

Ņem nost no karstuma, masā iemaisa kafiju un liek dzesēties. Lai ātrāk atdzistu var maisījuma bļodu ielikt aukstā ūdenī. Lai masa vienmērīgi dzistu, to ieteicams laiku pa laikam apmaisīt.

Kad masa sāk līdzināties ķīselim, ir laiks atsevišķā bļodā saputot saldo krējumu.

Kad krējums pārtapis putukrējumā, tajā iemaisa olas-piena-kafijas masu. Lai to izdarītu vienmērīgāk, var lietot mikseri.

Gatavo masu lej vai nu lielā formā, vai deserta trauciņos un liek ledusskapī, lai dzesējas un sastingst. Ideālā variantā ir no vakara taisīt un no rīta ēst, tātad apmēram 8-12h vēsumā.

(atvainojiet par formas izskatu, viens šokokēks piecepās un iekrāsoja formu 😦 )

Labu apetīti!

Komentāri:

nezinu, vai tā tikai mana sliktā karma attiecībā uz želatīnu, bet prasījās nedaudz vairāk par to kārtīgo ēdamkaroti.  Krēms sastinga, bet ne tik stingrs kā ēdnīcās

lēju formā 23x23cm un krēms sanāca apmēram 2cm biezumā

ieteikums dekorēšanai – smuki izskatās pārbērts kakao pulveris + nedaudz šķīstošās kafijas. Kafiju ieteicams nedaudz sasmalcināt, lai nav lieli graudiņi. Mazs kafijas kriksītis ir lieliska aromātiska piedeva, bet liels – nepatīkamas izjūtas

 

Fondant au chocolat

Kad mājās nekā nav, tad jācep Šokolādes fondantu. Šodien, par godu sieviešu dienai, tas arī tapa, jo visas sastāvdaļas mājās bija.

Pirms kāda laika klīdu pa dažādām recepšu vietnēm internetā un uzgāju kārdinošu bildi ar svešādu nosaukumu – Fondant au chocolat. Sāku lasīt un pie pirmās rindkopas sapratu – būs jāmēģina uztaisīt. Skan taču kārdinoši?

„Vislabākais fondants ir tad, kad to, izņemtu no krāsns, pārdur ar dakšiņu, un ārā iztek mīksta šokolādes masa. Pasniedz ar vaniļas mērci vai saldējumu. Ja fondantu nedaudz pārcepsi, tas būs sauss, bet tik un tā gards un būs motivācija mēģināt vēl, lai sanāktu perfekts.”

Tā kā receptē dotas sastāvdaļas 8 personām, bet mēs esam 2 ēdājas, tad nu ķēros pic pārrēķiniem. Tā kā likās, ka oriģinālā 1 porcija ir maza, ņēmu apmēram pusotru porciju uz cilvēku.

Sastāvdaļas:

60 g melnās šokolādes

60 g sviesta

45 g cukura

3 olas

15 g kartupeļu cietes

Pagatavošana:

Ieslēdzu krāsni, lai sāk silt līdz 190 grādiem un sagatavo formiņas. Tā kā man nav vienas porcijas izmēra trauciņu, tad improvizēju un salocīju no folijas. Un labi, ka tā – cik esmu redzējusi trauciņus, tie visi ir maziņi, bet ar šo produktu daudzumu formiņas ir vajadzīgas apmēram krūzes izmērā. Trauciņa dibenā ieklāju cepamā papīra ripiņu, kas nedaudz apsmērēta ar sviestu.

Šokolādi salauzu gabaliņos, sviestu sagriezu gabaliņos. Bļodiņu ar šokolādi liku uz otras bļodiņas ar ūdeni, kas vārījās uz plīts, lai kausējas. Kad šokolāde izkususi (šokolāde kūstot var šķietami saglabāt savu formu, tāpēc iesaku nedaudz ar karotīti pamaisīt, lai noķertu īsto brīdi, kad šokolāde ir izkususi), noņem abas bļodiņas nost no uguns un šokolādē iemaisa sviesta gabaliņus, lai izkūst. Kad sviests izkusis, bļodiņu noņem no karstā ūdens un lai nedaudz padziest, kamēr tiek putotas olas, bet speciāli dzesēt nevajag.

Tagad atbildīgākā daļa – jāatdala olas baltumus no dzeltenumiem. Atceries, ka baltumos nedrīkst nonākt ne piles dzeltenuma, jo tad tie var nesaputoties stingrās putās. Tātad, ja neesi drošs par savu olu dalīšanas prasmi, nedali olas virs īstās baltumu bļodas, bet gan pa vienai olai krūzītē. Kad viena ola sadalīta, ielej baltumu bļodā, kur putosi, un dali nākamo krūzītē. Tā nesabojāsi visus baltumus, ja gadīsies šmuce ar dzeltenumu.

Parasti putošanu sāku ar baltumiem, jo tie ir dikti kaprīzi un tajos nedrīkst nonākt ne grama dzeltenuma un arī ūdens piles nav vēlamas. Tāpēc, lai lieki neriskētu ar to, ka varbūt nenomazgājas vai nenoslaukās pietiekami perfekti putojamās slotiņas un tāpēc izgāžas viss pasākums, sāku ar baltumiem. Ja baltumiem pievieno šķipsniņu sāls, tie labāk saputojas. Kad baltumi saputoti stingrās putās, tos ieliek ledusskapī un ķeras klāt dzeltenumiem.

Dzeltenumus puto ar cukuru līdz cukurs pilnībā izkusis un masa paliek balta. Jāputo ir vismaz 5 minūtes un varēs just, ka olu masa kļūst stingrāka.

Dzeltenumu masā iemaisa kartupeļu cieti un tad pievieno kausētās šokolādes un sviesta masu. Kārtīgi izmaisa.

Pēc tam iecilā olu baltumus, cenšoties neizjaukt gaisīgās putas un reizē iegūt viendabīgu masu.

Iegūto gaisīgo (un garšīgo) mīklu liek trauciņos un cep apmēram 15-20 minūtes.

Cepoties fondanti paceļās. Lai tie nesakristos nedrīkst virināt cepeškrāsns durtiņas.

Pasniegšana.

Pasniedz siltus. Man prasījās klāt tāda aromātiska apelsīnu mērcīte.

Četru sezonu lapā bildē redzams, ka pasniedz izņemtu no formiņas. Iespējams, ka pie vainas bija tas, ka mani fondanti sanāca palieli, bet es nevarēju abus smuki izņemt, jo, ja sanāk kā vajag ar šķidru vidiņu, tie ir pārāk trausli un var izšķīst rokās. Vienu man izdevās izlobīt no formiņas (un tikai tāpēc, ka folija formiņu varēju nolobīt pa gabaliņam), otrs izklīda pa šķīvi. Tāpēc ideālā variantā būtu cept tādās formiņās, kādās var arī smuki pasniegt. Un tad es neliktu apakšā papīru. Vai arī vajag formiņas, kas viegli ņemas nost. Gandrīz prasītos mini tortes formiņas, kam malas taisās vaļā. Jā, piekrītu oriģinālajā receptē teiktajam – formiņas var būt (un šķiet, tas arī būtu vienkāršākais veids, kā izdabūt no tām ārā) bez dibena.

 

Šokolādes banānu kūka

Vakar nopirkās banāni, vēlā vakarā atradu šo recepti un sapratu – jācep kūku.

Recepti gan nedudz pamainīju – samazināju cukura daudzumu, eļļas vietā paņēmu sviestu (“Absolūts MŪ!” kēksiņiem otrā dienā bija jūtama neliela eļļas piegarša, tāpēc atgriežos pie sviesta 😀 ) un vaniļas ekstrata  vietā pieliku vaniļas cukuru

~200g cukurs

~250g milti

75g kakao pulveris (nesaldinātais, parastais pulveris, nevis Nesquic veidīgie dzērieni)

1 1/2 tējkarotes cepamais pulveris

1 1/2 tējkarotes soda

1/2 tējkarotes sāls

2 olas

kādi 2 vidēji banāni (man bija 3 nelieli)

240 ml silts ūdens

120 ml piens

100g kausēta sviesta

1 1/2 tējkarotes vaniļas cukura (oriģinālā receptē – vaniļas ekstrakta)

Vienā bļodā samaisa visas sausās satāvdaļas – miltus, cukuru, vaniļas cukuru, kakao pulveri (uzmanīgi, baigi put! ), cepamo pulveri, sodu un sāli.

Izkausē sviestu.

Otrā bļodā saspiež ar dakšiņu (var arī blenderēt) banānus un pievieno pārējās slapjās sastāvdaļas – silto ūdeni, pienu, olas un kausēto sviestu.

Sajauc abu bļodu saturu un kārtīgi izmaisa.

Ietauko formu (man bija forma 26cm diametrā), lej tajā mīklu un cep 180 grādos 30-40 minūtes jeb līdz kūkā iedurts sērkociņš neaplīp ar mīklu. Man šodien vajadzēja stundu, līdz izcepās.

Ļauj kūkai nedaudz padzist un tad ņem ārā uz šķīvja.

Pārsmērē ar glazūru un var ēst! Garšīga, gan silta, gan auksta.

Labu apetīti!

 

Šokolādes glazūra

Šo recepti uzgāju calis.lv virtuves forumā, kur Funky Monkey ieteica glazūru, kas nepaliek cieta.

6 ēdamkarotes  kakao (pulveris, nevis Nesqick veidīgie dzērieni)

6 ēdamkarotes skābā krējums

6 ēdamkarotes cukurs

 

 

 

Nelielā katliņā vai šķīvītī samaisa, liek uz nelielas uguns un maisot karsē līdz viss ir izkusis un masa paliek vijīga. Uzmanīgi, ātri piedeg!!!

Šī glazūra nepaliek cieta, tāpēc glazētā kūka būs viegli griežama. Kā mīnusu var minēt lipīgumu – viss lips klāt, grūti būs kūku pārvadāt no mājām uz svinību vietu.

Glazūra sanāk ļoti garda, nav saldi šķebinoša, bet gan ar rūgtās šokolādes garšu.