Pie visa vainīga vāvere

 

Baba

 

Brrr

Atkal jāsaka, ka aiz loga aukstums. Ja vakar bija ap -7, tad šorīt -12 brrr… piejūras klimats rada vēl aukstāku sajūtu… tad nu ģērbjos kā sīpoliņš – kārtu kārtām, drēbi uz drēbes… Bet diez ko nesūdzos, jo balta ziema ir tas ko vēlos, un Ziemassvētki bez sniega nav Ziemassvētki.
Smaidam parādīšu jums vienu reklāmu un savu kāju 😀
Reklāma par aizmāršām ziemā:

Tā ir jāģērbjas ZEM biksēm (jā, jā – ejot ārpus mājas esošajam komplektam pa virsu velkamas bikses, un arī tad ceļgali nosaluši). Tātad – legingi, pusgarās zeķes un īsās zeķītes.

re, cik labi sanācis uzvilkt – vertikālas strīpas, horizontālas strīpas un sanāk kvadrātiņi 😀

Un tie kas mani pazīst teiks, ka viss ir tipiski manā stilā – strīpaini-raibi-krāsaini. Tā nu ir mana vājība – raibas un/vai strīpainas zeķes spilgtās krāsās. Un es pat tās nerādu citiem – nestaigāju pusgarās biksēs vai svārkos komplektā ar ‘izlecošām’ zeķēm. Es godīgi tās paslēpju zem garām biksēm un izrādu tik cik pavīd starp biksēm un kurpi vai arī novelkot apavus. Atzīstu, esmu šādā ziņā bērnišķīga, bet man tas dod baigi fifīgo sajūtu, kad saģērbjos perfekti zolīdi, vai eju uz kādu nopietnu pasākumu, bet zinu, ka man kājās jautras zeķītes 😀 Citai svarīga ekstra laba veļa, man raibas zeķes.

un šajā sakarā man jautājums – kurš izdomāja, ka dāvināt zeķes nav labais tonis? Kas var būt lieliskāks par īstu, siltu vilnas zeķu pāri??? Tā man šķiet ideālākā dāvana ziemā un arī vasarā, jo pat vasaras vidū mēdz nosalt pēdas 😉

PS zinu, ka solīju šo to atrādīt. centīšos rīt pa dienasgaismu sataisīt fotosesiju un tad jau būs gan šalle, gan ziedi, gan šķīvis.